Karš vai maza mazītiņa cūcība Kaut arī nav zināms, kā turpmāk noritēs cīņas cūkgaļas kara ierakumos, šā kara īstenie izraisītāji ir zināmi.
Karš vai maza mazītiņa cūcība
Kaut arī nav zināms, kā turpmāk noritēs cīņas cūkgaļas kara ierakumos, šā kara īstenie izraisītāji ir zināmi. Katrā ziņā Ministru prezidents Vilis Krištopans vairs nešaubās, ka pie visa vainīgi ir vienīgi žurnālisti, kas «saasinājuši» šo problēmu. Ceturtdien vakarā, atgriežoties no vizītes Igaunijā, premjers pat paziņoja, ka nekāds cūkgaļas karš patiesībā nemaz nepastāv: – Cūkgaļas problēma ir tāda maza cūcība, ko sacēluši žurnālisti un nekas vairāk. Nekādus sīkākus paskaidrojumus, kas ir domāts ar vārdu «cūcība» un kā to var sacelt (piecelt, uzcelt vai nocelt), Krištopans gan nav sniedzis. Mūsu premjera sacītais liecina par to, ka izteikuma «muļķu zeme» autors sevišķi daudz prātā nav pieņēmies, kaut arī iepriekšējais krēsls nomainīts pret cienījamāku. Attiecībā uz cūkgaļas karu arī cūkas– lai kā arī premjeram negribētos to atzīt – tāpat kā nafta un siļķes, ko sābri nevar vien sadalīt, Baltijas valstu tuvināšanos neveicinās.
Prostitūtas pakļautas stresam
Tai Latvijas iedzīvotāju daļai, kas izmanto prostitūtu pakalpojumus, iespējams, būs jāsamierinās ar to kvalitātes pazemināšanos. Spēkā stājušies noteikumi, kas senākās profesijas pārstāvēm turpmāk atļaus ar savu rūpalu nodarboties tikai vietējo pašvaldību noteiktās vietās, bet pašas pašvaldības īsti nevar piemeklēt šādas teritorijas, – likuma piemeklētās pakļautas liekiem uztraukumiem. Cietīs, protams, klienti.
Dzirksteļo sliedes un pasažieri
Mitrā laika dēļ trešdien Liepājā divās vietās sāka dzirksteļot nolietojušās tramvaja sliedes, tāpēc, lai neizraisītu automašīnu uzsliesmošanu, vairāk nekā stundu tika pārtraukta tramvaju satiksme. Kad tramvaji dzirksteļošanu (tas ir, kustību) pārtrauca, sāka «dzirksteļot» pasažieri, kuri veltīgi vairāk nekā stundu bija spiesti nīkt tramvaja pieturās. «Liepājas tramvaju parka» direktors par dzirksteļošanas iemeslu minējis sliežu slikto tehnisko stāvokli un to, ka uzņēmumam nav pietiekoši līdzekļu, lai uzreiz nomainītu visas nolietotās sliedes. Liepājā ir Latvijā vecākā tramvaja līnija. Tā atklāta 1901. gadā.
Savukārt, lai uzlabotu pasažieru drošību, turpmāk Liepājas tramvajos vēlās vakara stundās notiks pašvaldības policijas reidi. Nav gan zināms, vai policisti tiks apgādāti arī ar īpašu ekipējumu, kas palīdzētu cīnīties ar dzirkstelēm.
Sevišķi iereibis inspektors
5. janvārī uz ceļa Ludza – Felicianova piedzēries policists ar automašīnu uzbraucis zemessargam, kas no gūtajiem ievainojumiem miris. Pēc negadījuma ekspertīze Ludzas rajona policijas nodaļas kriminālpolicijas sevišķi svarīgu lietu inspektora Aivara Donska asinīs uzrādījusi 1,7 promiles alkohola. Bojā gājušais ir Ludzas 32. Zemessardzes bataljona izlūkvada nodaļas komandieris Edgars Germovs.
Tā kā Ludzas rajonā šis nav pirmais gadījums, kad policists sabrauc cilvēku – aizpagājušajā gadā Ludzas rajona policists uzbrauca sievietei, kas no gūtajām traumām mira. Jājautā: varbūt Ludzas policisti šādā veidā cenšas iedibināt kādu jaunu tradīciju?
Sevišķi nekaunīga direktore
Bijusī Ventspils pasta direktore Aina Siliņa, kura tiek apsūdzēta gandrīz 20 tūkstošu latu izkrāpšanā no pasta un šī iemesla dēļ jau pagājušā gada rudenī atbrīvota no darba, tagad uzsākusi tiesāšanos par atjaunošanu darbā. Latvijas pasta ģenerāldirektors Aivars Droiskis savas bijušās kolēģes rīcību raksturojis kā «super nebijušu gadījumu viņa trīsdesmit gadu stāžā, kad cilvēkam šādā situācijā netrūkst nekaunības». Saskaņā ar policijas versiju Siliņa, pārsniedzot dienesta pilnvaras, piesavinājusies 18 313,23 latus. Pret Siliņu tādēļ arī ierosināta krimināllieta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Saskaņā ar revīzijas laikā gūtajām ziņām Siliņa saviem padotajiem likusi no pasta kases izņemt naudu un tad to atdot viņai. Ja padotais sākotnēji nav vēlējies viņai paklausīt, tad esot bijuši gadījumi, kad tam piedraudēts pat ar atlaišanu no darba. Saņemot naudu, pasta direktore neesot parakstījusi nekādus dokumentus. Pati Siliņa šajā nodarījumā gan neatzīstoties un apgalvojot, ka naudu no kases izņēmusi pasta grāmatvede. Taču atbilstoši līgumam rīkojumus par naudas izmaksāšanu varējusi sniegt tikai Siliņa. Ventspils pasta nodaļā veiktās revīzijas laikā atklāts, ka grāmatvedībā nav nepieciešamo dokumentu par lielu summu iztērēšanu vai pat saņemšanu. Visi šie pārkāpumi tika konstatēti tikai vairākās atkārtotās revīzijās. Pirmās revīzijas vadītāja Aina Volodina Droiskim esot ziņojusi, ka šajā pastā viss esot labākajā kārtībā. Vēlāk Droiskis uzzinājis, ka Volodina revīzijas laikā kādā Ventspils restorānā par pasta naudu sarīkojusi grandiozu banketu, kurā ēstas arī varžu kājiņas.
Direktore lielo naudas summu piesavinājusies piecu gadu laikā – no 1993. gada sākuma līdz 1998. gada vidum.
Direktore tomēr ir bijusi iecietīga – prasībā par atjaunošanu darbā, viņa nepretendē uz kompensāciju 20 000 latu apmērā.
Ozona caurums virs Nāves jūras
Telaviva. Ar satraucošu ziņu šonedēļ klajā nāca vācu – izraēliešu kopīgā zinātnieku grupa, kas veikusi atmosfēras pētījumus Nāves jūras reģionā. Virs tās atklāts milzīgs, līdz šim siltajos reģionos nenovērots ozona caurums. Ozona noārdītājs tāpat kā arktiskajos apgabalos ir bromoksīds, kas atmosfērā virs Nāves jūras nokļūst, vējam pūšot pāri lielajiem sāls nogulsnējumiem.
Muitnieks Koks dodas pensijā
Berlīne. Vācijas muitnieki ar pienācīgām svinībām pensijā aizvadījuši savu sirmo kolēģi Koku, kurš savā muitnieka mūžā ir aizturējis 27 likumpārkāpējus – narkotiku tirgoņus, kas savu preci centušies nogādāt pāri Vācijas – Čehijas robežai. Koks ir sasniedzis cienījamu vecumu un turpmākos gadus pavadīs atpūtā un pilnīgā valsts aizgādībā. Aizvadītajā gadā viņš svinēja savu 13 dzimšanas dienu un šobrīd ir vecākais Vācijas muitas aitu suns.
Brazīlietis Eiro un vārdabrālis
Lisabona. Eiropas jaunās naudas ieviešana veicinājusi kāda brazīliešu izcelsmes portugāļa negaidīto popularitāti. Eiro Vass da Silva savu vārdu ieguvis jau pirms piedzimšanas: vecāki, sekojot senai tradīcijai, viņa vārda pirmos burtus izvēlējušies atbilstoši senču vārdu pirmajiem burtiem. Eiro ir pārliecināts, ka eiro ieviešana Eiropai garantēs panākumus.
Top jauns muzeju milzis
Parīze. 2004. gadā netālu no Eifeļa torņa tiks atklāts jauns muzejs ar kopējo platību 135 770 kvadrātmetru. Šis kultūras gigants tiks veltīts pasaules civilizācijām un mākslām. Projektu īpaši atbalstījis Francijas prezidents Žaks Širaks, un tā izmaksas varētu pārsniegt 1 miljardu franku.
Francūži – kaislīgākie kino cienītāji
Parīze. Francijas iedzīvotāji arī aizvadītajā gadā saglabājuši savas līderpozīcijas aktīvāko kinofilmu cienītāju vidū. Ja vien būtu nodibināta balva «filmu paradīzei», tad tā noteikti būtu jāpasniedz Francijai. 1998. gadā šajā valstī pārdots par 20% vairāk kinobiļešu nekā pērn. Katrs Francijas iedzīvotājs, ieskaitot zīdaiņus un sirmgalvjus, gadā vidēji noskatījies vismaz 10 filmu. Visiecienītākā pagājušajā gadā bijusi līdz šim pasaulē arī visdārgākā filma «Titāniks», par kuras varoņu bēdīgo likteni raudājuši vairāk nekā 20 miljonu francūžu.
Mikelandželo «protestē» pret Jaungada salūtu
Roma. Svētku salūta satricinājumi radījuši postījumus Florences «svētnīcā» – Mikelandželo Mediči kapelā. Uguņošanas laikā no griestiem atdalījies 4 kilogramus smags marmora gabals. Cietušo nav, taču kādu laiku Mediči kapela apmeklētājiem būs slēgta.
Būs vairāk jauno revolucionāru
Havanna. Kā ziņojušas Kubas varas iestādes, 1998. gadā šajā valstī ir bijis zemākais bērnu mirstības līmenis visas tās pastāvēšanas 40 gadu vēsturē. Aizvadītajā gadā no 1000 jaundzimušajiem miruši 7 bērni. Pēc UNESCO datiem Latīņamerikā un Karību jūras baseinā vidēji bērnu mirstības līmenis ir 33 pret 1000 jaundzimušajiem; savukārt attīstītajās Latīņamerikas valstīs šis skaitlis ir 6 pret 1000.
Sievietes ir kauslīgas
Kopenhāgena. Dāņu vīrieši cieš no savu sievu kāvieniem. Par to liecina šajā valstī veiktais sociologu pētījums «Far» programmas ietvaros. Trešdaļa aptaujāto vīriešu atzinuši, ka šāda veida vardarbība ir viņu ģimenes dzīves neatņemama sastāvdaļa. Katrs otrais vīrietis apgalvojis, ka viņa partnere to ir piekāvusi. Dāņu zinātnieks Hans Boude uzskata, ka šī ir viena no sabiedrībā pastāvošajām tabu tēmām. Vīrieši kaunas runāt par šādām problēmām, un tādējādi statistikā līdz šim informācija par to nav parādījusies. H.Boude izteicies, ka sabiedrībā valdošais uzskats par «vājo» dzimumu ir tikai aizspriedums.
Sakari jebkuros apstākļos
Deli. Indijas policisti kritisku situāciju gadījumos labāk paļaujas uz pasta baložiem nekā uz tālruni. Policijas eksperti atzinuši: lai arī pasta baložu izmantošana šķiet vecmodīga, un policija ir nodrošināta ar modernām komunikācijām, 800 putnu lielo «dienestu» nav paredzēts samazināt. Pasta baloži 50 gadu ilgstošajā sadarbībā ir pierādījuši savas labās īpašības (no kurām galvenā – spēja darboties jebkuros apstākļos), bet komunikācijas plūdu, vētru un ugunsgrēku gadījumos mēdz iziet no ierindas. Pasta baloži, kuru dzimtene ir Beļģija, spēj nolidot pat 800 kilometru un sasniegt ātrumu līdz pat 90 kilometriem stundā.
Zeķbikses no atkritumiem
Berlīne. Jaunās ķīmijas tehnoloģijas piedāvās iespēju cīnīties ar sērgu, kas apsēdusi pasauli, – savu laiku nokalpojušie plastikāta iepirkuma maisiņi un cita veida iepakojums tiks izmantoti kā otrreizējās izejvielas. No tām ražos sintētiskās zeķbikses. Jaunā tehnoloģija būs izdevīga arī tajā ziņā, ka pirmo reizi plastikāta atkritumu pārstrāde spēs sevi atpelnīt.
Kaspijas jūra iekaro Irānas teritoriju
Teherāna. Kaspijas jūra, kas ir lielākais ezers pasaulē, pagājušo 20 gadu laikā ir applūdinājusi aptuveni 26 000 kvadrātkilometru Irānas piekrastes teritorijas, kas galvenokārt kalpojušas kā iecienītas pludmales. Ūdens līmeņa celšanās ir nodarījusi arī ievērojamus zaudējumus Irānas auglīgākajiem lauksaimniecības reģioniem, piespiežot daudzus iedzīvotājus pamest mājvietas un saimniecības.
