Līdz šim barības līdzekļu novērtēšanai un barības devas sabalansēšanai bija noteikta auzu jeb padomju barības vienība, kur viens kilograms auzu atbilda vienai barības vērtībai un tika uzskatīts.
Līdz šim barības līdzekļu novērtēšanai un barības devas sabalansēšanai bija noteikta auzu jeb padomju barības vienība, kur viens kilograms auzu atbilda vienai barības vērtībai un tika uzskatīts, ka šāda barotājvērtība nodrošina 150 gramu tauku nogulsnēšanos dzīvnieka ķermenī. Domāja, ka nav starpība, vai šo auzu kilogramu izmanto tauku izgulsnēšanai, piena ražošanai vai mājlopa dzīvības procesu uzturēšanai.
Dažādos Eiropas zinātniskajos centros jau septiņdesmitajos gados veica piena liellopu enerģētisko vajadzību mērījumus, kuri bija pamatā jaunas vērtēšanas sistēmas radīšanai. Līdz ar to atteicās no līdz tam izmantotajām barības vienībām.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes dzīvnieku ēdināšanas katedras asociētais profesors Uldis Osītis sadarbībā ar lauksaimniecības konsultāciju centra speciālistiem piedāvā govju enerģētisko vajadzību noteikšanai izmantot neto enerģijas laktācijas (NEL) rādītāju.
Svarīgi ir arī noteikt govju sausnes uzņemšanas spējas. Tās atkarīgas ne tikai no govs fizioloģiskā stāvokļa, bet arī no barības kvalitātes un sastāva. Tilpumainās un rupjās barības kvalitāti savukārt ietekmē kokšķiedras saturs un tās ķīmiskie komponenti, bet tilpumainās barības uzņemšanas spējas regulē neitrāli skalotās kokšķiedras (NDF) saturs barībā.
Mainījies arī uzskats par kopproteīna un sagremojamā proteina frakciju sadalījumu un izmantošanu atgremotāju organismā.
Visi šie jautājumi praktiskā govju barības devu sastādīšanā un barības līdzekļu novērtēšanā ir jauni, un tos tikko sāk ieviest arī pie mums.
Lauksaimniecības konsultāciju birojs 14. janvārī pulksten 11 Ozolniekos, Rīgas ielā 34 rīko semināru «Govju barības devu stādīšana pēc jaunās sistēmas».
Piedalīties aicināti kā lielu, tā mazu govju ganāmpulku īpašnieki, lopkopības speciālisti un citi interesenti. Tālrunis uzziņām 3050555.
