8. janvārī Dobeles rajona Bikstu pagastā ekspluatācijā tika nodota «Paleju» hidroelektrostacija.
8. janvārī Dobeles rajona Bikstu pagastā ekspluatācijā tika nodota «Paleju» hidroelektrostacija (HES).
Ūdensdzirnavas «Palejās» bijušas jau kopš 1799. gada un šogad svinēs savu 200 gadu jubileju. Šobrīd gan tās ir pussagruvušas, bet ar Latvijas investīciju fondu un Vides aizsardzības fonda palīdzību iecerēts būvi atjaunot.
1965. gada plūdu laikā tika izskalotas vecās slūžas, un 1973. gadā Bikstu kolhozs izstrādājis projektu to atjaunošanai. Ilgus gadus projekts nostāvējis plauktā, līdz 1989. gadā tas pārstrādāts un sākušies betonēšanas darbi. Līdz kolhoza sabrukumam paspēts veikt pusi no būvdarbiem.
Jelgavnieks Oskars Stankus ir dzimis un audzis bikstenieks un vienmēr, braucot gar vecajām dzirnavām, esot prātojis par to atjaunošanu. Pēc kolhoza likvidēšanas radusies iespēja iegādāties «Palejas» par pajām.
Vispirms, protams, bija jāsāk ar slūžu būvdarbu pabeigšanu. Bet ko nu ūdenim tā ļaus tecēt bez darba – tā radusies ideja izbūvēt hidroelektrosatciju.
Šobrīd darbi pie HES ir pabeigti, un var sākties strāvas ražošana. Ja ir pietiekami daudz ūdens, HES diennaktī spēj saražot ap diviem tūkstošiem kilovatu enerģijas (tas ir ģimenes vidējais gada patēriņš).
Jaunā elektrostacija ir pieslēgta vienotajam Latvijas elektrotīklam, un valsts ražotājam maksā 6,56 santīmus par vienu kilovatu saražotās enerģijas (tas ir divas reizes vairāk nekā vidējais elektroenerģijas tarifs). Šī dubultā likme noteikta, lai attīstītu vietējo enerģijas ražošanu, akcentējot tieši hidroenerģiju, nevis termoelektroenerģiju, jo HES, atšķirībā no termoelektrocentrālēm nepiesārņo gaisu.
«Paleju» HES Latvijā jau ir 33. mazā hidroelektrostacija, un, kā stāsta Arnolds Laumanis no SIA «Latvijas hidroenerģija», mazās stacijas aug kā sēnes pēc lietus. Lielā mērā to ietekmē valsts politika un dotācijas.
Pirmās elektrostacijas tika atjaunotas no lūžņiem vai iepirktas ārzemēs, bet tagad jau daudzās tiek izmantotas Latvijā ražotās iekārtas. Pārsvarā tās top sadarbībā ar VEF, Kuģu remontrūpnīcu un Cēsu Remontrūpnīcu. Arnolds Laumanis uzskata, ka valsts investīciju un dotāciju programmai tikai tad ir jēga, ja naudiņa paliek Latvijā, nevis aiziet ārzemju uzņēmumiem.
Dobeles rajonā šī ir otrā elektrostacija, kura uzbūvēta uz Bērzes upes, bet projekti ir izstrādāti jau vairākām. To realizāciju apgrūtina naudas trūkums un sarežģītās īpašumtiesības.
Lai pabeigtu HES būvniecību, Oskars Stankus ir paņēmis lielu kredītu, kas jāatdod astoņu gadu laikā.
Provizoriskie aprēķini rāda, ka tas būs iespējams, bet par peļņu vēl pāragri runāt, jo nauda nepieciešama veco dzirnavu atjaunošanai. Tās ir atzītas par Latvijas kultūras un arhitektūras pieminekli.
