Varbūt, ka var, bet par iznākumu tad labāk nedomāsim. Līdzīgi iznāca man, kad sāku strādāt abonēšanas centrā «Diena» par pastnieci.
Varbūt, ka var, bet par iznākumu tad labāk nedomāsim. Līdzīgi iznāca man, kad sāku strādāt abonēšanas centrā «Diena» par pastnieci.
Mans klients bija arī frizētava Vecpilsētas ielā 5, kuras saimniece ir Edīte Krūmiņa. Trīs rītus pēc kārtas es pulksten 5.30 mēģināju ielikt frizētavas pastkastītē avīzes, taču pastkastīte bija pārāk augstu. Es lēkāju, stīvējos, taču nekā. Tomēr Krūmiņas kundze skaidri un gaiši noteica, ka pastkastīti zemāk neliks.
Tad nu arī man radās jautājums: vai viņa man glīti apgrieztu matus, ja es to lūgtu darīt pāri galdam? Klienta vēlmes, kā zināms, taču ir jāpilda.
Paldies manai darba devējai Ārijai Vulfai – viņa man palīdzēja tādai «matu griešanai» tikt pāri. Bet es aicinu visus būt vairāk pretimnākošiem, saprotošiem, lai tādas aplamības nebūtu jādara.
Dzintra Misus, pastniece
