Ir kāda slimība, kas gadu desmitiem vecākiem likusi justies vainīgiem un bērniem – nelaimīgiem.
Ir kāda slimība, kas gadu desmitiem vecākiem likusi justies vainīgiem un bērniem – nelaimīgiem. Tā ir slapināšana gultā. Pretēji iesīkstējušam uzskatam, ka tā ir nepareizas audzināšanas sekas un no tās jākaunas kā bērniem, tā vecākiem, ir pierādīts, ka urīna nesaturēšana miegā ir ģenētiski noteikta hroniska slimība. Tā sastopama tikpat bieži, cik alerģiskās saslimšanas bērna vecumā.
Visbiežāk slimības cēlonis ir antidiurētiskā hormona (tas atbild par urīna daudzumu) deficīts, un tā nekādā ziņā nav saistīta ar sliktu audzināšanu. Bērnam pieaugot, šā atbildīgā hormona produkcija arī pieaug, un agrāk vai vēlāk vairums bērnu pašizārstējas. Bet pa šo laiku bērnam jau nodarīts milzīgs morāls ļaunums, sagrauta pašcieņa un nereti zems pašnovērtējums paliek uz visu mūžu.
Par slapināšanu gultā jāsāk uztraukties, kad bērns ir 4 – 5 gadu vecumā. Tā kā slapināšanas iemesls var būt ne tikai antidiurētiskā hormona trūkums, bet arī iedzimtas organiskas izmaiņas urīnizvadorgānos, urīnceļu infekcijas slimības, endominoloģiskas slimības u. c., tad noteikti bērns vispirms ir jāizmeklē.
Izmeklēšana nav sāpīga – urīna analīze un ultrasonogrāfija. Ja neapstiprinās neviena cita diagnoze, trūkstošo hormonu lieto papildus – pa vienai tabletei vakarā vienu, trīs vai vairāk mēnešus (kā kuram bērnam), kamēr organisms «iemācās» pats izstrādāt šo hormonu pietiekamā daudzumā un slapināšana gultā beidzas uz visiem laikiem. Sākot zāļu lietošanu, efekts (sausa gulta!) ir jau pēc dažām dienām.
Pie Aelitas Plintas kā pie primārās aprūpes ārsta var piereģistrēt bērnus, sākot no dzimšanas līdz 18 gadu vecumam. Pacienta iemaksa tāda pati, kā visur citur – Ls 0,20.
Aelita Plinta, Jelgavas rajona poliklīnikas sertificēta pediatre, Tālr. 3084004, mob. 9277393
