«Ne prātā nenāk!» atbildējusi dūšīgā sieva. «Nu pagaidi, nošaušu kā suni!» rēcis Kaupens.
(Turpinājums. Sākums 16., 19., 20., 23., 26., 27., 28., 30. augusta, 5., 10., 11. un 17. septembra numurā.)
«Ne prātā nenāk!» atbildējusi dūšīgā sieva. «Nu pagaidi, nošaušu kā suni!» rēcis Kaupens. «Nekāpšu ārā, kaut tu mani gabalos sagraizītu!» «Mēs ar tevi vēl parunāsim!» nopietni piedraudējis bandīts. Bet vecene tomēr palikusi sēdot ratos.
ooo
Kaupena prāvas otrā nedēļa sākas ar tām pašām šā laupītāja stāsta ainām par lielceļiem. Svētdien gar tiesas galdu aizdefilēja viņa nelaimīgās cienītājas no «privātās dzīves». Ko viņas zināja, ko ne par savu «kavalieri», tas paliek viņu smadzenēs, bet no tiesas zāles viņas aiziet apēnotas.
Vakar atkārtojās tie paši liecinājumi: «Braucām no Rīgas. Devītais kilometrs no Jelgavas mežā. Saule jau nolaidusies. Diena dzisa. Bija bieza krēsla. Te priekšā nostājās laupītājs. Rokā elektriskā lampiņa un revolvers. Otrs stāvēja priekšā ar šauteni, klabinādams slēdzeni. Atskan šāviens – viens, otrs. Ceļavīrs, kam atņemts revolvers, nauda, gredzens, sviests, guļ uz šosejas, pa muti aumaļām plūst asinis. Otrs sašauts aizbrauc, bet Jelgavā nomirst – lode mugurkaulā. Pie zemēgulētāja stāv divi laupītāji, un viens saka: «Celsim viņu kulbā, lai brauc!» «Lai viņš pūst!» atbild otrs. Tad pasaka ceļavīru rindai, lai brauc, un paši pazūd tumsā. Kaupens par palīdzību atkal iedod 10 latu savam biedrim Piebalgam, kuram allaž jāapmierinās ar šo papīrīti, kamēr pats «kungs» patur lauvas tiesu, kā jau «ķēniņš». Tad kriminālpolicija grāvī atrod dvieli un apliecību lietuviešu valodā, bet laupītājs Jelgavā uzdzīvo. Nošautā Belmaņa sieva liecina, ka viņa vīru dabūjusi redzēt tikai trešā dienā. Viņas sejā vēl nav pazudušas bēdas, kas tur ierakstītas pie kapa.
Kalnmuižas sila lieta tāda pati. Notiek vienu kilometru no Kalnmuižas. Kad aplaupāmais grib sameklēt kabatā naudu, laupītājs uzkliedz: «Nebāz roku kabatā, es tevi apkalpošu!» un izņem maku ar 18000 rubļiem, otram – ar 15000 rubļiem un tā tālāk. «Nesaki nevienam nekā. Neskaties atpakaļ. Brauc projām,» laupītājs aizvada aptīrītos. Atkal atņemts revolvers. Revolveru šie ceļavīri, kā izrādās, klāt turējuši tikai «dūšas» dēļ, bet kad vajadzētu likt lietā, – tas paslēpies visdziļākā kabatā un baidās, ka tik laupītājs neatrod un «neiziet slikti».
(Turpmāk vēl.)
