«Kad sākām savu darbību, mums nebija viegli dabūt atļauju, jo valdīja neizpratne, kā gan var uzturēt bērnunamu no ziedojumiem,» vairāk nekā desmit gadu vēsturē atskatās biedrības «Centrs «Elizabete»» vadītāja Tatjana Fjodorova, lepodamās ar pašu pirmo licenci valstī, kas izsniegta sabiedriskai organizācijai ar mērķi rūpēties par bez vecāku gādības palikušām atvasēm.
Organizācija dibināta un darbojas pēc kristīgiem principiem, kas arī izskaidro tās būtību – gādāt par līdzcilvēkiem, īpaši krīzē nonākušiem bērniem. «Daudzus gadus strādājām kā ģimenes bērnunams, ko atvēra kāda kristīgā kalpotāja no Amerikas Savienotajām Valstīm. Pašlaik visas rūpes par centru uzņēmusies Alisa Anna Stemple, kas ir biedrības valdes priekšsēdētāja un direktore. Nesen saskaņā ar likumu veicām pārreģistrāciju, kļūstot par ilgstošas sociālās aprūpes un krīzes centru. Varam uzņemt bērnus uz neilgu laiku (līdz trim mēnešiem), kā arī sniegt ilgstošu sociālo aprūpi un rehabilitāciju,» stāsta T.Fjodorova. Centram izveidojusies cieša sadarbība ar daudzu pašvaldību sociālajiem dienestiem un bāriņtiesām, jo ceļu uz «Elizabeti» atrod bērni no visas Latvijas.Centra galvenā atšķirība no valsts un pašvaldību institūcijām, kas veic līdzīgas funkcijas, ir ne vien finansēšanas modelī, bet arī tajā, ka darbinieki cenšas krīzes situācijā nonākušiem bērniem nodrošināt ģimenisku mājas atmosfēru.«Bērni pie mums dzīvo nelielās grupās – vienā mājas korpusā mitinās astoņi deviņi iemītnieki. Turklāt nedalām viņus vecumos, bet saglabājam ģimeni, lai brālīši un māsiņas būtu kopā. Pašlaik centrā dzīvo 16 bērni vecumā no desmit mēnešiem līdz 12 gadiem, par kuriem rūpējas mīļas, sirsnīgas un rūpīgas audzinātājas un auklītes, kā arī pārējie darbinieki,» stāsta rehabilitācijas centra vadītāja Sanita Šmaukstele, pieminot arī to, ka centra iemītnieki nemitīgi mainās.Plašāku materiālu par šo tēmu lasiet trešdienas, 15.aprīļa, «Zemgales Ziņās».
