Klausoties dažu ļoti populāru inteliģences pārstāvju un politiķu viedokli, ka Latvijai nevajag armiju, ka nav jātērē līdzekļi valsts aizsardzībai, pārņem neizpratne.
Klausoties dažu ļoti populāru inteliģences pārstāvju un politiķu viedokli, ka Latvijai nevajag armiju, ka nav jātērē līdzekļi valsts aizsardzībai, pārņem neizpratne. Vai tas ir naivums, varbūt vēl kas ļaunāks?
Ir saprotama vēlme vairāk līdzekļu atvēlēt izglītībai, sociālām vajadzībām, bet kam tas viss, ja nebūs Latvijas valsts? Tiek uzskatīts: lai arī cik daudz līdzekļu mēs ziedotu aizsardzībai, Latvijai nav pa spēkam pretoties labi apbruņotas lielvalsts uzbrukumam. Varētu piekrist – dažas labi apbruņotas divīzijas ātri tiktu galā ar mūsu aizsardzības spēkiem. Tomēr – jo mūsu karavīri būtu labāk sagatavoti un apbruņoti, jo dārgāk šī uzvara maksātu agresoram.
Cilvēks bez piepūles var nospiest biti, arī tās dzēliens nav bīstams, bet bite iet bojā. Tomēr mēs sargāmies bitei uzmīt ar basu kāju, jo dzēliens sāp. Tā arī mūsu apņēmība un gatavība aizstāvēt savu Tēvzemi var būt izšķirošs faktors, vienam otram pieņemot lēmumu aiztikt vai neaiztikt šo mazo zemi. Manuprāt, daudz taisnības ir teicienā «Ja gribi mieru, gatavojies karam.» Un vēl: «Valsts, kas negrib barot savu armiju, baros svešu armiju.»
J. Ziemelis, zemessargs, barikāžu dalībnieks
