Cukurfabrika, sakārtojot savu teritoriju, aizbērusi arī grāvjus, kas lietus laikā nokrišņus no tuvējiem pagalmiem aizvadīja uz Lielupi.
Divpadsmit dzīvokļu namu Cukura ielā 24 Jelgavā tieši blakus cukurfabrikai uzcēla 1989. gadā, tā bija paredzēta rūpnīcas speciālistiem. Pašlaik Jelgavas Cukurfabrikas ražotnes nojauktas, teritorija apjozta ar drāšu pinuma žogu, bet daudzdzīvokļu nams ar tā iemītniekiem (nu jau bijušajiem fabrikas strādniekiem) starp visām sētām palicis kā ķīlnieks. Nepalīdz ne fabrika, ne RāviņšAkciju sabiedrības «Jelgavas Cukurfabrika» kādreizējais galvenais inženieris, fabrikas direktora vietnieks celtniecības jautājumos un arvien akcionārs Vladimirs Kuzmenko labi atceras laiku, kad tika celta rūpnīca un dzīvojamā māja pie tās. Viņš bija šo darbu vadītājs. Cukura nozares restrukturizācijas gaitā pēdējos gados nojauktas ne vien ražošanas būves, bet arī sagrauta lietusūdens kanalizācijas sistēma. Sākotnēji bija iecerēts, ka ūdeņus no mājas pagalma aizvadīs pa atvērtu grāvi uz Lielupi. Šī sistēma arī gadu gadiem veiksmīgi strādājusi, taču līdz ar teritorijas sakārtošanu grāvis aizbērts. Šis bija pirmais pavasaris, kad ar nokrišņu ūdeni pildījās ne vien Cukura ielas 24. nama pagrabi, bet slīka arī visa tuvējā apkaime. Iedzīvotāji vairākas dienas gariem gumijas zābakiem kājās tika aiz šķūnīšiem pabarot sprostos turētos trušus, bet ķēdē piesietais suns ikdienu vadīja uz savas būdas jumta, jo zemi klāja ūdens. «Vairākkārt vērsāmies pie Jelgavas Cukurfabrikas valdes priekšsēdētāja Jāņa Blumberga un Jelgavas pašvaldības priekšsēdētāja Andra Rāviņa, taču rezultātu nav,» V.Kuzmenko saka «Ziņām» un vēstulē raksta pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktoram Andrejam Baļčūnam un Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktoram Hardijam Verbelim. Uzņēmuma un pilsētas vadība iepriekš rosinājusi V.Kuzmenko, ja viņam ir kādas bažas, vērsties pie sertificēta speciālista, lai tas teritoriju apskata un dod atzinumu par sabojāto irigācijas sistēmu. Vīrs ir pārliecināts, ka grāvja aizbēršanas organizatori nav pārzinājuši ģeoloģiskos un ģeogrāfiskos nosacījumus, jo mājas celtniecības laikā projektos ieplānots nokrišņus aizvadīt pa grāvi uz upi. V.Kuzmenko šos darbus sauc par likuma pārkāpumu. Kā viņš stāsta pagrabā, kurā šopavasar ilgstoši stāvējis ūdens, savulaik glabātas pārstrādei atvestās cukurbietes. Fabrikas vadība izmantojusi mājai blakus izvietoto kūpinātavu, žāvējuši zivis un cepuši gaļu, bet grāmatvedības darbinieku bērni rotaļājušies spēļu laukumā pie ēkas. Kad rūpnīca slēgta, tās administrācija turpina darbu, bet rotaļu laukums iekļauts uzņēmuma teritorijā, un, līdzīgi kā veļas žāvētavu, to no iedzīvotāju piekļuves sargā metāla žogs. Vēl pirms kāda laika tam pa augšu bija novītas pat dzeloņdrātis. Rīcību pieprasa atkārtotiNesaņēmis atbildi pēc būtības no pilsētas mēra, V.Kuzmenko atkārtotā vēstulē aicinājis rosīties «Pilsētsaimniecību». Viņš lūdz konstatēt dzīvojamās mājas Cukura ielā 24 lietusūdens kanalizācijas sistēmas sagraušanu un pieņemt lēmumu steidzami to atjaunot, lai novērstu applūšanu lietainā laikā, rudeņos un pavasaros. Kuzmenko kungs uzsver, ka gruntsūdeņus un nokrišņus iespējams aizvadīt tikai uz Lielupi, tādēļ grāvis vai citāda meliorācijas sistēma obligāti atjaunojama. Tādu prasību pastiprina arī fakts, ka applūšana skar ne vien 24. māju, bet arī Cukura ielas 20a un 20b pagalmus un dārzus. Aizaugusi arī savulaik starp divām mājām izraktā ūdenskrātuve, kas reizē kalpoja gan kā nokrišņu savācēja, gan ūdens piekļuves vieta iespējamas uguns nelaimes gadījumā. Pēta grāvjus un cauruļvadusPēc V.Kuzmenko un Pašvaldības policijas sniegtās informācijas «Pilsētsaimniecības» hidrotehnisko būvju inženiere Žanna Barkovska un Ielu uzturēšanas – realizācijas nodaļas vadītājs Imants Auders vairākkārt devās uz Cukura ielu 24, lai pētītu situāciju un meklētu problēmas risinājumu. Kā ziņo «Pilsētsaimniecības» direktors Andrejs Baļčūns, vēsturiski Jelgavas Cukurfabrikas teritorijā izraktie grāvji gadiem kalpojuši par sistēmu, kas nokrišņus no drenāžas un lietusūdeņu kanalizācijas caurulēm aizvada uz Lielupi. «Novadgrāvis vairs nav savienots ar Lielupi, jo pēc izstrādātā rūpnīcas ēku demontāžas projekta visus grāvjus paredzēts aizbērt, gan saglabājot zemes virsmas kritumu upes virzienā,» skaidro A.Baļčūns. 20. martā un 8. aprīlī šajā vietā «Pilsētsaimniecības» speciālisti konstatēja, ka viens no palikušajiem grāvjiem, tuvējie pagalmi un dārzi ir applūduši, tādēļ nokrišņu akumulēšanas funkciju neveic. Secināts, ka galvenais applūšanas iemesls ir zemes virsmas augstumu starpība starp cukurfabrikas teritoriju un Cukura ielas māju dārziem. Rūpnīcas nojaukšanas un teritorijas sakārtošanas projektā bijis plānots paaugstināt fabrikas zemes, tādēļ dzīvojamo namu pagalmi palikuši zemāk. A.Baļčūns atzīst, ka diemžēl, projektu izstrādājot, nav bijis paredzēts gar fabrikas uzberamajiem īpašumiem izveidot kontūrgrāvjus, lai no zemākajām teritorijām nokrišņu ūdeņi plūstu uz Lielupi. Domei būs jālemj, kā palīdzētHidrotehnisko būvju inženiere Ž.Barkovska izpētījusi, ka viens no problēmas atrisinājuma variantiem būtu Cukura ielas namu drenāžas sistēmu pieslēgt pie tuvējā kolektora. Vēl varētu rakt kontūrgrāvi cukurfabrikas teritorijā, plānojot ūdens plūšanu uz Lielupi. «Pilsētsaimniecība» atzīst, ka dīķis starp mājām kalpo vien kā virsūdeņu savācējs, tomēr nokrišņi no tā prom netiek. Tas var palikt tikai ugunsdzēsēju vajadzībām, bet krātuve jātīra un jāpadziļina zemes īpašniekam. «Pilsētsaimniecības» un pieaicinātie eksperti secinājuši, ka kopumā drenāžas un zem zemes ierakto nokrišņu aizvadīšanas cauruļu sistēma ir apmierinošā tehniskā stāvoklī. Vienīgā problēma – ūdenim no šīs sistēmas nav kur palikt. Līdz 10. maijam «Pilsētsaimniecība» sola vēlreiz pārbaudīt minētos pagalmus un lietus kanalizācijas sistēmu, kas aprīļa sākumā bija vēl pilna ar ūdeni. A.Baļčūns saka – Jelgavas domes pārstāvji iepazīstināti ar šo problēmu un trim projektu variantiem, kā to atrisināt. Domei būs jālemj, kuru no trīs kanalizācijas sistēmas izbūves variantiem atbalstīt, ar deputātu lēmumu arī noteiks, kam darbi jāfinansē.
