Mūsdienās cilvēks nereti jūtas pamests un atstāts, tāpēc viņam dažkārt nolaižas rokas un viņš visam atmet ar roku. Bet vai tā rīkoties ir prātīgi? Šis jautājums kļūst īpaši aktuāls saistībā ar gaidāmajām ES Parlamenta vēlēšanām. Jo jau sen zināms – atmetot ar roku politikai, ļaujamies dažnedažādiem politikāņiem un kļūstam par viņu spēlīšu objektu un izmēģinājumu poligonu.Vai vēlētājiem vispār ir skaidrs, ko dara vai gatavs darīt viņa izraudzītais deputāts. Katras valsts ziņā ir noteikt savu vēlēšanu modeli. Vai Latvijā tas ir optimāls? Mūsu valstī vēlēšanas notiek pēc partiju principa, taču Parlamentā tiek ievērots cits princips – tajā ir septiņas politiskās grupas un tā sauktie neatkarīgie deputāti. Vai mūsu valsts resursi tiek izmantoti optimāli? Trešajā lielākajā grupā ar 100 deputātiem ir četri no Latvijas, ceturtajā – trīs starp 44, bet Parlamentā kopumā – 785 deputāti.Tie, protams, pārstāv visu ES, tomēr sava valsts arī nebūtu aizmirstama. Turklāt Latvijas pārstāvēšana ir vismaz divēja.Pirmkārt, kaut arī ES dažas jomas ir katras dalībvalsts ziņā, tomēr pastāv atklāta vai netieša lobēšana. Parlamentā ir 20 pastāvīgu komisiju, un dažu darbā Latvijas valsts ir vitāli ieinteresēta, piemēram, Lauksaimniecības un lauku attīstības, Zivsaimniecības, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas, Kultūras un izglītības komiteja. Laikam lieki piebilst, ka tajās nav neviena deputāta no Latvijas. Pastāv arī Reģionālās attīstības un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja. Latvijas deputātiem laikam to darbība šķiet mazsvarīga.Otrkārt, Latvijā ievēlētie deputāti var iestāties par savienībā atzīto tiesību ievērošanu arī Latvijā. Minēšu divus piemērus. Viens saistīts ar Sociālo Hartu un paredz tiesības, piemēram, uz veselības aizsardzību un taisnīgu atalgojumu. Vai mums šajā ziņā viss ir kārtībā? Vai šo tiesību īstenošana ir tikai valsts atbildība? ES pieņemts, ka finanšu pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina patērētāji ar visu vajadzīgo informāciju pirms līguma noslēgšanas. Vai parlamentāriešu nostāja ir tāda, ka Latvijā katrs pats vainojams savā nelaimē? Varbūt mums nemaz nav vajadzīgi (vismaz tādi) deputāti?Kā izmantotas Eiroparlamentā pastāvošās iespējas? Ko eiroparlamentārieši izdarījuši? Dažs labs vairāku gadu laikā iesniedzis pāris priekšlikumu, turklāt lielākoties nevis pats savus, bet kādas grupas. Protams, nedrīkst aizmirst politisko tūrismu, sesiju apmeklēšanu un komiteju sēdes. Turklāt parasti deputātam ir palīgi, kuru darbs ir koordinējams. Nu un, protams, iespēja izteikties dzimtajā valodā. Tāpēc Parlaments ir lielākais darba devējs tulkiem visā pasaulē. Un ja vēl ņem vērā aptuveni 5000 ierēdņu… Bet kas reāli izdarīts? Kāds deputāts no Latvijas kā īstu lobēšanu reiz minējis šādu piemēru. Parlamentā viņus veselu nedēļu kāda firma ēdinājusi un dzirdinājusi par velti, tā deputāti esot pārliecinājušies par šīs formas potenci. Šajā sakarībā man ienāca prātā – kas būtu, ja kāda firma par velti izdalītu prezervatīvus vai šaujamieročus?…
