Mareks Rubīns, LLU Ekonomikas fakultātes students.
Klāt hokeja čempionāts un 1. ģimnāzijas 90 gadu jubileja. Tie ir cerīgākie pasākumi, kuru gaidās pagājusi šī nedēļa. Ne viens vien klasesbiedrs gan teic – uz skolas jubileju šoreiz neiešot. Skaidrs, ka laiks nav viegls, nezinu nevienu uzņēmumu, kuram tagad klātos labi, taču vienalga – veco draugu tikšanās prieks iespējams. Aicinu noskumušos saņemties un sanākt kopā!Studenti ir cerīgi un vienoti – to parādījām gan pagājušo sestdien Latvijas talkā, gan ceturtdienas protesta akcijā pils parkā, ko valstī organizēja Latvijas Studentu apvienība. Tā bija kā studentu ielu gājiena ievads, kas galvaspilsētā norisināsies 5. maijā. Jau gadiem tiek skandināts, ka Latvijai pārticību var nodrošināt ražošana ar augstu pievienoto vērtību. Tajā pašā laikā augstskolām sola krasi samazināt finansējumu. Kur radīsies šī zinātņietilpīgā produkcija, ja ne augsti kvalificētu speciālistu darba rezultātā! Manuprāt, tur nedrīkst taupīt. Kur valstij ņemt naudu? Godīgi sakot, nezinu. Varbūt jācērt meži. Vajag arī sabalansēt algas. Tā taču nedrīkst būt, ka valsts uzņēmumu vadītāji var saņemt darba samaksu, kas lielāka nekā Valsts prezidentam. Atbildība ir nesamērīga. Starp citu, arī skolotājam atbildība par saviem skolēniem ir liela – gan morāli par sniegtajām zināšanām, gan juridiski par drošību mācībās, ekskursijās un tā tālāk. Cik tā maksā, un cik tai atbilstoša ir skolotāju alga?! Amerikā politikā ejot ļaudis, kas labi nopelnījuši, biznesā nodrošinājuši savu un bērnu nākotni un vēlas kļūt slaveni. Mums pagaidām ir tā, ka cilvēki iesaistās politikā, lai nopelnītu. Tā nav īsti laba motivācija. Šajā ziņā pagājušajā nedēļā bēdīgi slavens atkal kļuva Einārs Repše, kurš rosināja palielināt algas ministriem.Pats pagaidām neesmu nevienā partijā, taču Parlamentāro debašu klubs, kuru vadu LLU, vedina būt aktīviem un interesēties par sabiedriski aktuāliem jautājumiem. Par ko balsošu pašvaldību vēlēšanās, vēl īsti nezinu. Taču attiecībā uz Eiroparlamenta vēlēšanām esmu izšķīries. Pirmajā gadījumā lielāku nozīmi piešķiru partiju programmām, otrajā – personībām.
