Aizvadītās nedēļas nogalē Rīgā notika Latvijas inteliģences XXV konference. Tajā piedalījās arī vairāki izglītības darbinieki no Jelgavas.
Aizvadītās nedēļas nogalē Rīgā notika Latvijas inteliģences XXV konference. Tajā piedalījās arī vairāki izglītības darbinieki no Jelgavas.
Konferences tēma: latviešu valoda un vienota izglītības sistēma – integrētas sabiedrības pamats.
Viedokli, ka izglītība un latviešu valoda ir valsts politikas prioritāte, savā ziņojumā pamatoja izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals.
Par izglītības vietu valstī un sabiedrībā no diviem dažādiem redzespunktiem runāja Izglītības un zinātnes ministrijas Finansu un ekonomikas departamenta direktors Aldis Baumanis un publicists Visvaldis Lācis.
Nozīmīga bija Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājas Astrīdas Harbacēvičas uzstāšanās, kurā viņa pievērsa uzmanību Izglītības likumam, kas vēl nav stājies spēkā, bet valdībā jau tiek apšaubīts tā finansiālais pamats.
Visus konferencē izteiktos viedokļus vienoja doma – sabiedrības integrācijai Latvijā nav alternatīvas.
Kā jūs vērtējat šo konferenci? Kādas atziņas tajā guvāt? – «Zemgales Ziņas» jautāja vairākām jelgavniecēm – konferences dalībniecēm.
Liene Plota,
5.vidusskolas direktore:
– Konference bija ļoti nepieciešama. Šādā reizē uzklausām citu viedokli un arī savu rūpīgāk pārdomājam. Esmu latviešu valodas skolotāja un uzskatu, ka valodu cittautiešiem nevar iemācīt nepieciešamajā līmenī, ja to māca dažas stundas nedēļā. Vajadzīga bilingvistiskā metode: no mācību priekšmeta latviešu valodai jākļūst par mācību līdzekli.
Lai apgūtu latviešu valodu, vajadzīga motivācija. Kāpēc pēdējos gados situācija valsts valodas apguvē uzlabojusies? Jauniešiem ir motivācija mācīties, jo studēt vajadzēs latviešu valodā. Viņi ir informēti par konkurenci, kas gan zināmā mērā ir piespiedu mehānisms, taču ar pozitīvu ievirzi. Mūsu skolas absolventiem ir šī motivācija, un viņi sekmīgi kārto iestājeksāmenus augstskolās.
Iepriecina, ka mainījusies mācīšanas metodika: iespējams labāk iemācīt ne tikai lasīt, rakstīt, bet arī runāt. Tātad – cilvēks varēs valodu lietot vairāk un brīvāk.
Izglītības ministrs teica, ka paredzēti līdzekļi latviešu valodas skolotāju algām nacionālo minoritāšu skolās. Vai šie skolotāji būs metodiski sagatavoti savam darbam? Domāju, ka iecerētā rezultāta nebūs, jo no latviešu skolām nākušajiem skolotājiem līdz šim bija vajadzīgas pavisam citas valodas mācīšanas metodes.
Integrācija – tas ir divpusējs process. Jaunie cilvēki lielākoties ir gatavi ieiet sabiedrībā, jo zina, ka šeit dzīvos un strādās. Bieži vien aizspriedumaināki ir vecākās paaudzes cilvēki, par ko liecināja incidents konferences dienā Rīgā, kad mūsu skolas skolniecēm pēc sanāksmes pie Latviešu biedrības nama izejas pārmeta runāšanu krievu valodā. Šādos gadījumos par integrāciju grūti runāt.
Gribējās šajā konferencē vairāk dzirdēt arī cittautiešu domas. Ceru, ka aizsāktais dialogs sabiedrībā turpināsies.
Janīna Dēvica,
Jelgavas 2.sanatorijas internātskolas direktore:
– Līdz šim daudzi klusībā domāja par šo problēmu, bet skaļi nerunāja. Uzskatu, ka konferencē tika «salikti punkti uz i». Nenoliedzama ir latviešu valodas apguves aktualitāte, vēl jau ir cilvēki, kuri psiholoģiski pretojas nepieciešamībai mācīties valodu.
Domājot par bilingvistisko mācīšanas metodi, uzskatu, ka otro valodu skolā tomēr nevarēs apgūt vienā līmenī ar mātes valodu. Valoda jāsāk mācīt jau bērnudārzā. Pētījumi liecina, ka aizvien vairāk skolēnu mācās latviešu skolās, tajā skaitā arī krievu bērni. Mūsu skolā audzēkņi latviešu valodu mācās un runā tajā labprāt. Šajā mācību gadā ar vecāku piekrišanu mācības latviešu valodā uzsāka 2. klase.
Ņemsim vērā konferencē dzirdēto par cittautu skolu latviešu valodas skolotāju darba apmaksu. Jau otrajā semestrī līdzekļus, kas domāti kvalitatīva darba apmaksai, izmantosim arī latviešu valodas skolotāju un to pedagogu algām, kuri māca priekšmetus latviešu valodā.
Nata Grīsle,
1.pamatskolas direktore:
– Bija vērts ieklausīties debatēs, kurās iesaistījās skolu direktori – praktiķi. Konstruktīvi runāja Rīgas Ebreju kopienas līdzpriekšsēdētājs Grigorijs Krupņikovs. Diemžēl bija arī runas ar politisku un nacionālistisku pieskaņu.
Arodbiedrības priekšsēdētāja Astrīda Harbacēviča kā aizvien stingri aizstāvēja pedagogu intereses, bet izglītības ministrs savā runā un atbildēs uz jautājumiem nonāca pretrunās.
Interesanta un patiesa likās kāda piezīme, ka citu nāciju pārstāvji nereti runā labākā latviešu valodā nekā latvieši, konferencē brīžiem tiešām to varēja vērot.
Irina Ivanova,
Jelgavas Skolu valdes vadītājas vietniece:
– Savstarpējās sapratnes veidošanā jāiekļaujas visiem sabiedrības locekļiem, jo dzīvē nekas nenotiek pats no sevis. Taču, tēlaini runājot, ar diagnozes noteikšanu, situācijas konstatēšanu, kas notika konferencē, vien nepietiek, vajadzīgas «ārstēšanas metodes» un «zāles». Kā praktiski rīkoties, nedzirdējām. Vajadzīga skaidra valsts programma.
Sveštautiešu integrācijā vajadzētu izrādīt sapratni arī latviešiem. Esmu krievu valodas skolotāja latviešu skolā un domāju, ka krievu valodas un kultūras zināšanas arī var kalpot integrācijai.
Konferencē daudz runāja par valodu, bet par izglītību – mazāk. Uzskatu, ka šajā konferencē būtu jāpiedalās arī Izglītības ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centra pārstāvjiem. Latviešu valodas skolotājiem piešķirtā nauda pati par sevi neko neatrisinās. Piemaksa būs, bet kā ar mācīšanas kvalitāti?
