Īsti atbilstošu noskaņu koncertam Sv.Annas baznīcā bija izvēlējies jauktā kora «Orfeu» diriģents Džordžs Neasku no Rumānijas. Tieši Sv.Annas baznīcā palaikam varam dzirdēt ārzemju vieskolektīvus.Vilšanās nebijaAr ko varēja saistīt rumāņu mūziķi? Pirmkārt, garīgās mūzikas klāsts ir gana plašs, otrkārt, interesanti šķita iepazīt tajā rumāņu mūziku, kas pie mums skan reti. Šajā aspektā vilšanās negaidīja, un interesenti cerēto ieguva, turklāt, klausītāju mudināts, koris sniedza piedevas, skarot arī laikmetīgo rumāņu mūzikas stīgu, tā apliecinot, cik tuvu viena otrai var atrasties divas dažādas jomas.Ne vienmēr koncertu anotācijās izteiktais māksliniecisko kolektīvu raksturojums atbilst realitātei. Šoreiz – jā. Noprotam, ka 35 gadus vecais kultūras nama kamerkoris «Orfeu» galvenokārt veic lielu rumāņu mūzikas popularizētāja darbu kā dzimtenē, tā ārzemēs – Ungārijā, Grieķijā. Protams, no amatieru kora diezin vai prasīsim to pašu, ko no profesionāla kolektīva. Ambīcijas repertuāra izvēlē ievērojamas, kaut gan jāteic, ka kopumā tās diezgan lielā mērā attaisnojās. Ja nebūtu intonatīvās nestabilitātes (īpaši koncerta ievada daļā), kora balansa, soprānu skanīguma un mobilitātes, mākslinieciskais sniegums atbilstu daudz augstākam vērtējumam.Negaidīta gaismas rotaļaIlgi atmiņā paliks diriģenta prasme izvilināt no kolektīva patiesu muzicēšanu, katras programmā ietvertās kompozīcijas tēlainības atklāsmi, bet skaņdarbi bija sakārtoti kontrastējoši, varbūt ne vienmēr tik izdevīgi korim. Tas nozīmē, ka iets laikietilpīgs, rūpīgs ceļš šāda koncerta modeļa izveidē. Spilgtāko iespaidu vidū vēlētos minēt Džordža Kuku «Piedod man, Kungs» – ar skaistu legato plašas elpas melodijā, bizantiešu melismātiku galvenajā balsī un dūmakainu fonu pārējo pavadījumā (vidusdaļā). Kā negaidīta gaismas rotaļa – tik brīnumainas rādījās kora krāsas Niku Moldoveanu kompozīcijā «Durvis uz grēku atlaišanu».Jūsmīgi aplausiBrīvs, nepiespiests raisījās Nikola Suciu «Dona Saule» skanējums. Lai cik liels būtu bijis vilinājums izpildīt vienīgi rumāņu mūziku, nepadošanās šim kārdinājumam izrādījās pareiza (Aleksandrs Svešņikovs, Johanness Brāmss).Koncerta vidū jūsmīgus aplausus izpelnījās A.Svešņikova «Zvans liegi skan» (Monikas Skurtu soprāna solo). Ekspresīvas, dzīvas, tālu no askētiskām garīgās mūzikas sacerēšanas dogmām bija divas pēdējās koncertā iekļautās kompozīcijas – Joana Kartu «Debesu Tēvs» (savdabīgs tēvreizes atveids) un Gordona Janga «Aleluja». Pavasara Jelgavas mūzikas dzīvē šī bija krāsām bagāta muzikāla aina.
