Kādu prognozējat situāciju veselības aprūpē pēc slimnīcu skaita samazināšanas no 59 līdz 24? Vai atlikušās izturēs iespējamo pacientu pieplūdumu?
Solveiga Ābola, Jelgavas pilsētas slimnīcas valdes locekļa vietniece ārstniecības jautājumosBaidās apmeklēt ārstuAcīmredzot mums būs vairāk pacientu no Bauskas un Dobeles rajona, daļēji arī Tukuma, taču nedomāju, ka gaidāms milzīgs pieplūdums. No Dobeles un Bauskas pie mums periodiski braukuši Dzemdību un Bērnu nodaļas pacienti, kad pašu pilsētā tās tika remontētas. Pacientu mums slimnīcā kļuvis mazāk, un domāju, ka galā tiksim. Jautājums arī – cik Dobelē un Bauskā slimnīcas bijušas noslogotas, kā ir ar ambulatorās ārstēšanas iespējām. Ir daudzi gadījumi, kad veselības problēmas var risināt ar ģimenes ārsta palīdzību un nav jāvēršas slimnīcā. Katrā ziņā kopaina te jāsaskata tiem, kas atrodas sistēmas priekšgalā.Pieļauju, ka būs vairāk to, kuri nevērsīsies pie ārsta, šāda tendence novērota arī līdz šim – baidās meklēt mediķu palīdzību, saukt ātro palīdzību. Taču, ja cilvēks vilcinās brīdī, kad ārsts tiešām nepieciešams, var būt par vēlu. Speciāls pētījums nav veikts, bet pēdējā laikā īpaši pieredzēts, ka pie ārsta cilvēki iet pēdējā brīdī, sevišķi onkoloģisku saslimšanu gadījumos – kaite ir ielaista, trešajā vai ceturtajā stadijā, kad izoperēt vairs neko nevar… Gundars Prolis, Zemgales Veselības centra valdes loceklisUz ambulatoro aprūpiSavulaik pats darbojos māsterplāna izstrādes grupā, un principā virzība notiek no stacionārās uz ambulatoro aprūpi – tas saistīts gan ar farmācijas, gan tehnoloģiju attīstību. Vienas dienas ķirurģija ir izplatīta, un pacientam vairs nav jāpavada slimnīcā divas vai trīs nedēļas. Skaidrs, ka ekonomiski lētāka ir ambulatora ārstēšana, arī mums ir dienas stacionārs – četru stundu terapija, un – nāk nākamais pacients. Turklāt nav nepieciešams strādāt visu diennakti. Slimnīcā pacientam jānonāk ar neatliekamās palīdzības transportu, un, ja tā notiek, slimnīcām nevajadzētu būt pārslogotām. Jāpieļauj, ka rindas uz ambulatoro aprūpi un pie ģimenes ārstiem varētu palielināties divas trīs reizes. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka prognozes jāizdara pirms māsterplāna apstiprināšanas. Sabiedrībā diemžēl vērojama novēlota vēršanās pie ārstiem, arī vēža gadījumos – pat ar vēstulēm aicinājām bez maksas pārbaudīties, bet cilvēki nenāk, nav atsaucības. Ārstēšana ir dārgs process, un daudz kaišu var savlaicīgi atklāt arī profilaktiskajās apskatēs. Domāju, augstāka maksa par medicīnas pakalpojumiem iedzīvotājiem liks vairāk uzmanības veltīt profilaksei. Daina Mūrmane-Umbraško, Veselības ministrijas Politikas plānošanas departamenta direktorePieejamība necietīsReforma nebūs nepatīkama, tā saistīta ar resursu efektīvu izmantošanu. Veselības aprūpes pieejamība saglabāsies, taču viss pozitīvais nebūs manāms uzreiz. Daudzviet slimnīcas pārveidos, piemēram, par ambulatorās aprūpes punktiem, taču nebūs tā, ka tuvumā nav pieejams neviens mediķis. Slimnīcu noslogojums krities, un tas saistīts ar pacientu iemaksu kāpumu un valsts finansējuma samazinājumu. Iepriekš 11 procenti pacientu uzturējās slimnīcās, lai gan ārstēties varēja pie ģimenes ārsta, – slimnīcas bija ieinteresētas «pieturēt» pacientu, lai saņemtu no valsts papildu līdzekļus. Zināma loma bija arī ekonomiskajiem un infrastruktūras faktoriem, kad vajadzības gadījumā pacients nevarēja ik dienu izbraukāt. Par mazturīgajiem valsts iespēju robežās rūpējas, un, iespējams, palīdzību varētu sniegt arī pašvaldības. Piekrītu, ka augstas iemaksas ir traucējošs faktors, un valdības līmenī tiek risināts jautājums par obligātu veselības apdrošināšanu. Varbūt tas būtu risinājums, taču jāņem vērā, ka Latvijā ir liels gados vecu cilvēku īpatsvars. Līdz ar jauno kārtību izšķirošs faktors būs 70 kilometru jeb stundas brauciena attālums, un šajā laikā pacientu jāspēj nogādāt līdz slimnīcai. Arī neatliekamās palīdzības brigādes tiks izvietotas vairāk izkliedēti. Domāju, slimnīcās valsts budžeta ietvaros vairāk attīstīsies ambulatorā aprūpe.
