Tā sevi raksturoja Sesavas pagasta bibliotēkas bibliotekāre Dzidra Šulce, kuru sesavieši nesauc ne par bibliotekāri, ne par Šulci, bet tā mīļi – Dzidrīte.
Tā sevi raksturoja Sesavas pagasta bibliotēkas bibliotekāre Dzidra Šulce, kuru sesavieši nesauc ne par bibliotekāri, ne par Šulci, bet tā mīļi – Dzidrīte. Nostrādājusi skolā 29 gadus, vadījusi laulību ceremonijas (salaulājusi vairāk nekā 500 pāru), tagad trīs gadus vada bibliotēku. Simboliski, ka kādreizējā pagastu tradīciju zāle tagad ir pārtapusi par muzeja izstāžu telpu. Par to, kādas izstādes notikušas, liecina gaišu pateicības vārdu pilnā atsauksmju grāmata. Dāliju, adījumu, metālkalumu izstādes, izstāde par Sesavu un sesaviešiem un vēl daudzas citas. Drīzumā paredzēta kolekcionāru darbu izstāde. Nesen bija aplūkojama Ziemassvētku kartiņu izstāde. To sarīkot palīdzējuši gados jauni cilvēki, kuri, nopirkuši vecas lauku mājas Sesavā, kartiņas atrada māju bēniņos. Daudzi pagasta iedzīvotāji pagātnes fotogrāfiju izstādē ieraudzīja savus jaunības dienu draugus. Izstāžu zāle var lepoties ar tādiem pagātnes lieciniekiem kā apkalta lāde, pletīzers, patafons un ložu cauršautas bruņas.
Uz jautājumu, kāpēc bibliotekārei tik tuvs ir novadpētniecības darbs, viņa atbildēja, ka to darot, «lai sirdij būtu prieks». Lielākie palīgi šajā darbā ir Austra Vīgante un Sirsniņu ģimene, kura dāvinājusi daudzus vecus dokumentus, kalendārus un mācību grāmatas. Novadpētniecības darbs tiek veikts dziļi un pamatīgi. Bibliotēkā ir materiāli par Sesavas vēsturi, sākot no 12. gadsimta. «Kultakmeņi Sesavā», «Ceļi un krogi», «Kāzu ieražas» – tie ir tikai daži no mapēs glīti noformēto novadpētniecības materiālu tematiem. Un kur tad vēl albumi par padomjlaiku un kolhozu vēsturi!
– Laba vai slikta, bet tā tomēr bija vēsture. Kāpēc to iznīcināt?– uzskata Dzidras kundze.
Labākā dāvana Ziemassvētkos viņai bijuši novadpētniecības materiāli par novadnieku Māri Slokenbergu. Novadnieki bibliotekārei kļuvuši tik tuvi kā pašas ģimenes locekļi.
– Brīžiem liekas, ka daru ne to, ko vajag. Noraudos, ja kaut kas nesanāk, bet pēc tam daru atkal, – tā par sevi saka dzīvespriecīgā un enerģiskā Dzidra Šulce. Aiz vārdiem «daru ne to, ko vajag» slēpjas tas, ka, sarīkojot adījumu izstādi, izstādītajiem darbiem atrasti pircēji un to autorei no tā tika kāds latiņš maciņā vairāk. Te var minēt arī sarīkoto gadatirgu, kurā varēja iegādāties sesavietes Annas Mareckas pašcepto lauku maizi un arī kādas skolotājas kulto sviestu. Kopā ar kultūras namu tiek rīkoti pasākumi, kuru vidū grandiozākais bija sesaviešu saiets pērnajā vasarā un bibliotekāres vadītā piecu stundu ilgā ekskursija pa Sesavu.
– Pasākumus varētu rīkot vēl un vēl, bet mākslinieki ir «dārgi». Vairāk vajadzētu dzejas vakarus, – savos nākotnes nodomos dalījās Dz.Šulce.
Kopā ar vietējās pamatskolas latviešu valodas skolotāju bibliotēkā tiek rīkotas latviešu valodas stundas.
– Kaut arī vieta šeit ir necila, visapkārt ir daudz labu cilvēku, – uzsver Dzidras kundze.
Ar sesaviešu Kristīnes, Zaigas un Baibas līdzdalību ir rasta iespēja mainīties ar lietotiem apģērbiem. Dzidras kundzei ļoti patikušas Ģimenes centra psiholoģes Ainas Poišas vadītie kursi: – Tie man iemācīja, kā jāklausās, jo arī tā var cilvēkiem palīdzēt. Bibliotekārs laukos ir arī psihologs. Vēl bibliotekāre četrus gadus izdod vietējo avīzi.
Pagasts bibliotēkai gadā piešķir Ls 650 grāmatu iegādei un Ls 300 preses izdevumu pasūtīšanai. Pērn Ls 50 piešķīra paju sabiedrība «Sesava», bet Ls 22 saziedoja pagasta iedzīvotāji. Jaunas grāmatas bibliotēkai dāvinājušas Rita Rāviņa, Gunita Bendrupe, Margarita Poliranceva. Šogad pasūtīti 20 nosaukumu žurnāli un četri laikraksti. Lasītāju skaits – 531. Pagasta iedzīvotāju skaits – 2000. 1000 lasītāju «pieder» otrai pagasta bibliotēkai. Fondā – 6600 grāmatu.
Pamatā pagasta ļaudis lasa izklaidējoša rakstura literatūru. Šajos grūtajos laikos cilvēkiem gribas ko «vieglāku». Vīrieši pārsvarā lasa detektīvromānus, sievietes – sentimentālus romānus, bet vecāka gadagājuma ļaudis – latviešu literatūru. Bibliotekāre daudz neuztraucas par to, ka grāmatas tiek nobružātas:«grāmata ir priekš cilvēka, nevis otrādi». Uz mājām tiek doti gan žurnāli, gan avīzes, «jo lauku cilvēkam jau nav laika, kad lasīt, vien tik, cik darbu starp-laikā». No avīzēm tiek izņemta programma un atdota lasītājiem, jo daudzi nevar iegādāties pat to. Jaunās grāmatas bibliotekāre iegādājas Rīgas grāmatu bāzē. Sesavieši iesaka neaizmirst arī krievu cilvēkus.
