No 27. aprīļa Latvijā izsludināts ugunsbīstamais periods, kas ilgs līdz rudenim. Šajā laikā mežos aizliegts kurināt ugunskurus, un smēķētāji lūgti neizmest degošus izsmēķus.
Sakarā ar līdzekļu trūkumu dežūras Zemgales virsmežniecības uguns novērošanas torņos atceltas. Saulainajā laikā strauji izžuvuši izkusušā sniega ūdeņi, un mežos augstākajās vietās ir ļoti sauss. No 21. aprīļa līdz 4. maijam Zemgales virsmežniecībā reģistrēti 17 ugunsgrēku. Pieci hektāri izdeguši 26. aprīlī Dobeles pagastā un 27. aprīlī Sidrabenes pagastā. 3. maijā ugunsgrēks nopostījis gandrīz hektāru Jaunsvirlaukas pagastā pie Mežciema. Citviet zaudējumi ir mazāki. Kaimiņi cenšas palīdzētDežurantu trūkumu ugunsnovērošanas torņos virsmežzinis Jānis Grava neuzskata par lielu problēmu, jo statistika liecina, ka no torņiem tiekot pamanīti tikai 12 procenti ugunsgrēku. Galvenokārt par mežu aizdegšanos ziņo vietējie iedzīvotāji un mežsargi, kā arī garāmbraucēji. Nākotnē gan iecerēts dežūras atsākt, tādēļ divi no pieciem Jelgavas rajonā izvietotajiem torņiem patlaban tiek atjaunoti. Jelgavas mežniecības mežzine Iveta Fridberga piebilst, ka Zemgales virsmežniecības ziemeļaustrumu puse skaidrā laikā ir puslīdz pārskatāma no Rīgas – Ogres virsmežniecības novērošanas torņiem, kuros atsāktas dežūras. Tā, piemēram, 3. maijā ļoti pieredzējušais Rīgas rajona Dalbes torņa dežurants Viktors Jurševics 3. maijā pamanīja ugunsgrēku pie Mežciema, kas atrodas apmēram trīsdesmit kilometru attālumā. Dienu iepriekš viņš ziņoja par lielu kūlas ugunsgrēku Sidrabenes pagastā, kas, pateicoties meža darbinieku pūlēm, neiegāja mežā. Te gan, kā atzīst mežzine, gribētos, lai aktīvāka ir pašvaldība, rosinot ikvienu saimnieku sakopt savus laukus. Mežsargs Agris Ābelīte, kura pārziņā ir Kalnciema apgaita, secina – vietām mežs tik ļoti izkaltis, ka varot aizdegties pat no dzirksteles traktora izplūdes gāzēs. Cilvēks ir neaizstājamsLatvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes profesors Alfons Grīnfelds uzskata, ka daudzus gadu desmitus praktizēto meža sargāšanu no ugunstorņiem ir ļoti nevēlami pārtraukt. «Brīnos, ka no torņiem pamana tikai 12 procentus ugunsgrēku. Šie ugunsnovērošanas posteņi veido sistēmu, kas pārklāj visus Latvijas mežus. Savulaik bijuši eksperimentāli mēģinājumi torņos izmantot videokameras, tomēr pagaidām cilvēks tur ir neaizstājams. Manuprāt, meža ugunsgrēku atklāšanu nevar balstīt tikai uz sabiedriskiem pamatiem, vajadzīgi profesionāli dežuranti,» uzskata profesors.Par pamanītajiem meža ugunsgrēkiem Zemgales virsmežniecība lūdz zvanīt pa tālruni 26551640 vai arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. UzziņaiZemgales virsmežniecībā ietilpst Jelgavas, Bauskas un Dobeles rajona meži. Jelgavas rajonā ugunsnovērošanas torņi atrodas pie Mežciema, Valgundes, Ložmetējkalna, Līvbērzes un Garozas.Pēc Valsts meža dienesta datiem, pērn gandrīz visi ugunsgrēki atklāti pusstundā no to izcelšanās brīža, 78 procentos gadījumu izdegusī platība nepārsniedz pushektāru.
