Iespējams, ja tiktu rīkotas sacensības par lielākajiem nopelniem stulbumā, mūsu Veselības ministrijas klerku mašinērija varētu pretendēt uz galveno trofeju – priekšlikums par akcīzes nodokļa paaugstināšanu bezalkoholiskajiem dzērieniem un tā piemērošanu saldumiem šādus «laurus» varētu stabili nodrošināt.Pēc ierēdņu domām, tas būtu spēcīgs ierocis cīņā pret gados jaunu cilvēku aptaukošanos. Arguments ka vai nu! Šķiet, krēslu deldētājiem neviens nav izskaidrojis, ka akcīze pēc definīcijas ir tas nodokļa veids, ar ko parasti apliek specifiskas preču grupas – alkoholu, tabaku, degvielu, juvelierizstrādājumus u.c., kurā ēdamlietas nu nekādi neietilpst. Turklāt ieceres stulbums ir vairāk nekā acīmredzams – nu parādiet vienu, teiksim, trešklasnieku, kurš pārstās pirkt kāroto cepumu paciņu, tiklīdz tā kļūs par dažiem santīmiem dārgāka! Absurds! Tāpat kā pirms vairākiem gadiem, kad «mākoņtēvs», premjera krēslā sēdēdams, izdomāja uzlikt akcīzi gāzētajām limonādēm.Ja reiz vara vēlreiz attapusies, ka jaunā paaudze slīgst tauku slānī, popularizējiet reiz kustīgu dzīvesveidu un sportu! Radiet iespējas sportot, un saldumu graušanai paliks mazāk laika! Taču ērtāk ķerties klāt no aplamās puses, lai vēlāk konstatētu, ka, ak un vai, bet ģeniālā ideja izrādījusies aplama. Par ekonomiskajām sekām nemaz nerunājot…Un ko tālāk? Secināsim, ka pārmēru lielam iedzīvotāju skaitam ir augsts holesterīna līmenis asinīs. Tātad nepieciešama akcīze olām! Aptaukošanās nerimst? Uzliekam akcīzi lauku pienam! Kas zina, galu galā nonāksim tiktāl, ka ar akcīzes nodokli netiks aplikts vienīgi krāna ūdens. Un visas «aktivitātes» tikai veselības veicināšanas vārdā.
