Pilsēta diennakts tumšajā laikā nebūt nav drūma, vienmuļa vai vienkrāsaina. Vajag tikai mācēt saskatīt skaisto un neparasto. Jelgavas ielas, namus un citus elementus savās fotogrāfijās fiksējis jelgavnieks Harijs Liepiņš. Mazu daļiņu no viņa veikuma varam lūkot izstādē «Jelgava. Pilsēta diennakts tumšajā laikā.» Jelgavas kultūras namā.
Mākslinieks – izbijušais rīdzinieks – Jelgavu bildē aptuveni divus gadus, kopš pārcēlies uz šejieni. «Man interesē pilsēta. Tās daba, taču nevis klasiskā ainava, bet savdabīgāks skats,» stāsta mākslinieks. «Man vienmēr licies interesantāk darīt kaut ko savādāk, citādāk, nevis tradicionāli.¬ Tāpēc ir nakts, ko ir sarežģītāk fotografēt – cīnīties ar dažādām gaismām. Ir interesanti.»Bet tas nenozīmē, ka fotogrāfs meklē kontrastus vai neglīto. Arī zem katra viņa darba ir estētika, kompozīcija, krāsu salikums.Bildēs redzama tikai Jelgava. Mākslinieks strādā reklāmas aģentūrā galvaspilsētā, bet dzīvo mūsu pilsētā, tāpēc pats smej, ka naktis pieder Jelgavai, bet dienas – Rīgai.Šajā izstādē aplūkojamas tikai 30 bildes, bet māksliniekam ir padomā izdot arī grāmatu ar tādu pašu nosaukumu.«To gribējās paspēt reizē ar šo izstādi, bet esmu ļoti piekasīgs, un tāpēc tā aizkavējās,» atklāj H.Liepiņš, piebilstot, ka, bildējot pilsētu, paralēli top arī tāda kā sērija «Vēlā nakts stundā satiktie». «Pilsēta man ļoti patīk. Te ir ko bildēt,» atzīst fotogrāfs. Viņš stāsta, ka darbi netop «garām ejot». Pirms tam notiek «medības», vērošana. «Tas laiks, kad var fotografēt ir ļoti īss – kādas pāris stundas. Tas ir tas saules ceļš, kamēr ir nokrēsla, līdz iestājas nakts. Tad kļūst pavisam melns. Tie ir mijkrēšļi un agri rīti, kad saule ir pie horizonta,» atklāj mākslinieks. Tāpēc bildēs tik pat kā nav cilvēku, jo tas ir laiks, kad Harijs skatās pilsētu, bet citi – televizoru vai lasa avīzes.Protams, fotogrāfam ir vietas, kur viņš dodas vēlreiz un vēlas atgriezties. Arī saules ceļš dažādos gadalaikos atšķiras un fotogrāfija kļūst pavisam citāda.Vairākas bildes viņam tapušas arī nejauši. «Tā reiz braucu mājās no darba un redzu, ka ir fantastiska migla. Stājos malā, jo statīvs un aparāts man vienmēr ir līdzi. Esmu gatavs vienmēr,» teic Liepiņš.
