Jelgavas mēra amata kandidātu Juriju Strodu (apvienība ««Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK», partija «Visu Latvijai!») intervē Edgars Sauka un Armands Jēgermanis.
– Diezgan ilgu laiku esat strādājis Jelgavas pašvaldībā, turklāt daudzus gadus bijāt mēra vietnieks jautājumos, kas saistīti ar investīciju piesaisti. Kas ir būtiskākais, ko jums līdz šim izdevies panākt?Jelgava bija pirmā pilsēta Latvijā, kas 2001. gadā izveidoja investīciju piesaistes biroju. Ja runā par manu personīgo ieguldījumu, pirmkārt, tā ir līdzekļu piesaiste tiltu pār Driksu un Lielupi pilnīgai rekonstrukcijai. Otrkārt, ar manu līdzdalību notika sarunas par ES līdzekļu piesaisti Jelgavas ūdensvada un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijai. Treškārt, Zemgales reģiona sadzīves atkritumu savākšanas un šķirošanas sistēmas izveide. Ar to patlaban nodarbojas uzņēmums «Zemgales EKO». Ja lūkojamies vēl tālākā pagātnē, jāmin arī pirmie «PHARE» projekti Jelgavā. Starp citu, dome toreiz pieņēma tam laikam diezgan drosmīgu lēmumu savus pārstāvjus komandēt uz Briseli, lai izpētītu situāciju par investīciju piesaistes iespējām.– Kādēļ jūsu pārstāvētā apvienība TB/LNNK šogad Jelgavas un citu pašvaldību vēlēšanās startē kopā ar «Visu Latvijai!»?Uzskatu, ka Latvijai raksturīgā situācija – veidot jaunas partijas vai arī sašķelties pašreizējām – nav normāla. Tas sadrumstalo politiskos spēkus. Mūsu apvienības cilvēki Jelgavā nolēma atcerēties «pirmās» Latvijas valsts pieredzi un prezidenta Jāņa Čakstes sacīto, ka zelsim un attīstīsimies tikai caur tautas vienotību. Līdz ar to mūsu lēmums startēt un sastrādāties kopā ir loģisks un pat neizbēgams. – Ko jūsu priekšvēlēšanu programmā nozīmē «Pilsētas pārvaldes skaidrība un noteiktība, izvairoties no sarežģītu noteikumu izdošanas un nepārskatāmas iestāžu sistēmas veidošanas»? Vai pašvaldības saistošie noteikumi tiks pārskatīti un rakstīti no jauna?Jāatgriežas pie noteikumiem, par kuriem no iedzīvotājiem saņemts visvairāk jautājumu. Īsi sakot, pieciem cilvēkiem izlasot kādu noteikumu, tie jāsaprot vienādi. Patlaban to nevar teikt par visiem, parādās individuālās interpretācijas iespējas. Starp citu, daudzinātā ISO vadības kvalitātes sistēma nepieļauj šādu interpretāciju. Iespējams, ka būs jāatgriežas pie jau pieņemto saistošo noteikumu atkārtotas caurlūkošanas. Runājot par Jelgavas pašvaldības izveidotajām institūcijām, jāsecina, ka daudzas veic, maigi sakot, paralēlas funkcijas. Piemēram, tas, ko dara «Zemgale EKO» un aģentūra «Pilsētsaimniecība».– Programmā minēta vietējo uzņēmēju atbalstīšana. Kā to juridiski korekti izdarīt?Attiecībā uz iepirkumiem – bez Saeimas palīdzības to nevarēs. Jāaicina talkā Latvijas Lielo pilsētu asociācija un ar tās palīdzību jāiesniedz atbilstoši grozījumi likumdošanā. Proti, ja patlaban, krīzes laikā, ir divi kvalitātes ziņā līdzīgi piedāvājumi, priekšroka, saņemot pašvaldības pasūtījumu, dodama uzņēmumam, kas iepriekšējā gadā samaksājis lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokli.– Kā domājat piemērot jūsu programmā minēto «… atsevišķu amatpersonu darbu novērtējot atbilstoši sasniegtajiem rezultātiem, nevis formālai rīcībai»? Līdzīgi kā valstī kopumā, arī mūsu pašvaldībā dažas labas amatpersonas atalgojums līdz šim bijis neadekvāts ieguldītajam darbam un sasniegtajam rezultātam. Jāatzīst, ka dažam labam pašvaldības iestādes vadītājam būtu laiks pamainīt darbošanās jomu. Pārāk ilgi atrodoties vienā amatā, dažkārt skats uz lietām pārāk «aizziepējas». – Vai, jūsuprāt, pašvaldības struktūrās ir liekas štata vietas?1999. un 2000. gadā Jelgavā bija krīzes situācija, valdībā pat apsprieda pārvaldnieka iecelšanu. Toreiz, lai varētu izdzīvot, visa pilsētas administrācija un praktiski visas iestādes, nu labi, nebija kultūras un sporta, satilpa vienā ēkā Lielajā ielā 11. Un ar visiem jautājumiem tika galā! Pa šiem astoņiem gadiem diezin vai divkāršojies vai trīskāršojies veicamo funkciju apjoms. Tātad atbilde ir skaidra.– Kur plānojat ņemt līdzekļus sociālās jomas paplašināšanai?Viena lieta, ko savā starpā pārspriedām, – nevajag mums ar tādu plašu budžetu informēšanas daļu, kas neizpilda savus tiešos pienākumus. Tātad to var pārdalīt. Vēl – protams, tas nepatīk, bet – cik izmaksā pašvaldības administrācija? Runājot par sociālo virtuvi – patlaban ir situācija, kad jādomā par nākamo ziemu, un labāk līdzekļus «nogriezt» citur, bet sociālajai jomai – palielināt.– 2006. gadā jūs, labi iestrādājies Jelgavā, tomēr piekritāt kļūt par ekonomikas ministru Kalvīša valdībā. Kādēļ?Lēmums nenāca viegli. Dažreiz ir jautājumi, kas jārisina neatkarīgi no tā, vai ir ļoti liela vēlēšanās to darīt. Vienkārši jādara.– Pienākums pret savu partiju?Daļēji uz to pusi ir. Ka pats būtu rāvies, ja pamanījāt, tādas ziņas nav bijušas. Es gāju ar mērķi, lai pirmajā gadā iesāktu pēc iespējas vairāk darbu un nākamajos tos varētu pienācīgi turpināt. Pašam tagad ir iekšējs gandarījums, ka dažas idejas, kas tolaik netika tālāk par valdības māju, tiek skandinātas arvien vairāk un vairāk.– Vai ir kaut kas, ko varētu izcelt kā līdzšinējās domes kļūdu?Man ir vēlme pašam meklēt problēmas risinājumu uz rītdienu, nevis rakņāties, kurš vakar nepareizi izdarīja. Sabiedrība uzreiz vai ar laiku redz, kurš kādas kļūdas pieļāvis, un tam paredzēta arī ceturtā vara. Negribas ķengāties, bet daudz ko varētu darīt drusku citādi.– Kādēļ uzskatāt sevi par piemērotu pilsētas mēra amatam?Man ir zināšanas un prasmes publiskās pārvaldības struktūrās, tajā skaitā Jelgavā. Pārzinu problēmas – savulaik esmu izlasījis visas attīstības koncepcijas. Nākamais – man jau reiz nācies būt izpilddirektoram, kad bija jāpieņem daudzi lēmumi, arī situācijā, kad pār Jelgavu karājās Damokla zobens. Daudz ko vajadzēja atteikt, bet tā populārs nekļūsti. Taču jāiemācās dzīvot ar to, kas ir, nevis ar parādiem rītdienai. Jāraugās, vai viss, kas ņemts uz kredīta, tiešām likts attīstībā, kas dod papildu naudu.– Pirmie darbi, kas jāveic nākamajam pilsētas mēram?Uzskatu, ka pirmais un svarīgākais ir izstrādāt turpmāko gadu attīstības plānu. Otrais – laba pārvaldība. Varbūt arī otrādi. Zem labas pārvaldības un caurspīdīguma veido visu sistēmu, tie ir divi faktori, uz kuriem viss balstās, no tiem nāks mazie darbiņi. Bieži vien uzskatu – lielu tauvu pārraut neizdodas, bet, šķetinot pa vienam pavedienam… Pilnu interviju ar J.Strodu, kā arī citiem Jelgavas mēra amata kandidātiem lasiet portālā www.zz.lv
