Ozolnieku novada dome rosinājusi uz šosejas Rīga – Jelgava saglabāt iedzīvotāju par «nāves loku» iesaukto pagaidu apli, kurā pagājušajā nedēļā notika smags negadījums ar astoņiem cietušajiem. Šāda rīcība tiek pamatota ar autobraucēju ērtību aizsardzību, jo aplis ļaujot vieglāk nokļūt uz Brankām un Ozolniekiem. Par to gan vēl jālemj valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts ceļi» vadībai.
Pērn vasaras nogalē šosejas Rīga – Jelgava krustojumā ar ceļu Ozolnieki – Brankas, lai atvieglotu transportlīdzekļu izbraukšanu, kamēr remontē tiltu pār Iecavas upi Ozolniekos, tika izveidots apļveida krustojums. Jau sākotnēji autovadītāji visai kritiski vērtēja šo jauno satiksmes organizācijas veidu, prognozējot, ka tas izraisīs ne vienu vien ceļu satiksmes negadījumu, un vēlāk tas pierādījās praksē – aplī izvietotās betona apmales taranējuši vairāki šoferi. Kā šādas braucēju plūsmas regulēšanas mīnusi jāmin arī visai trūcīgais apļa apgaismojums diennakts tumšajā laikā un materiālu izvēle nožogojumiem, jo, kā rāda citu valstu un arī Latvijas pieredze, betona bloku vietā drošāk izvēlēties ar ūdeni pildītas plastmasas barjeras.Savukārt ilggadējs autobusa vadītājs Andrejs «Ziņām» neslēpa, ka katru reizi, tuvojoties pagaidu aplim, pārņem teju vai izmisums, jo «nāves loks», kā viņš to dēvē, ir pārāk šaurs, turklāt apjozts ar smagiem betona klučiem – neliela neuzmanība, un brauciens var beigties traģiski.Cer pabeigt līdz vēlēšanāmTiltu pār Iecavas upi bija iecerēts pabeigt līdz augustam, taču, kā «Ziņām» skaidroja projekta vadītājs Didzis Zvirbulis, būvnieki apsteiguši plānu, un jau jūnijā autovadītāji varēs šķērsot rekonstruēto tiltu.«Termiņš ir 6. jūnijs, līdz tam visu varētu pabeigt, tomēr simtprocentīgi solīt nevar, jo pēdējo posmu – brauktuves asfaltēšanu – var ietekmēt nelabvēlīgi laika apstākļi,» stāsta projekta vadītājs.Par pagaidu apļa tālāko likteni vēl īstas skaidrības neesot, iepriekš gan pēc tilta pabeigšanas to solīts demontēt. «Latvijas valsts ceļu» Centra reģiona Jelgavas nodaļas vadītājs Jānis Lange teic, ka galīgo lēmumu pieņems Rīgā. Kad tas varētu notikt, pagaidām nav zināms.Apli būtu nepieciešams pārveidot«Aplis samazinājis negadījumu skaitu krustojumā ar šoseju, turklāt šoferiem vieglāk izbraukt no mazākas nozīmes ceļiem,» uzskata Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Māris Ainārs, piebilstot, ka Eiropā ir normāla prakse, sarežģītos krustojumos veidojot apļveida kustību. Tiesa, novada vadītājam šķiet, ka apli, kāds tas ir tagad, atstāt nevar – tas jāveido kārtīgāk, turklāt jānodrošina ar pienācīgu apgaismojumu diennakts tumšajā laikā. «Ja šoferi ievērotu satiksmes noteikumus, nenotiktu tādi gadījumi kā lietuviešu mikroautobusa avārija ar astoņiem cietušajiem. Mēs neesam pieraduši pie šādas satiksmes, taču tas ir visiem izdevīgs risinājums,» rezumē M.Ainārs.
