Vakar Jelgavas Domē pieņemts lēmums pārtraukt pašvaldības līdzdalību Trīsvienības baznīcas torņa atjaunošanā.
Vakar Jelgavas Domē pieņemts lēmums pārtraukt pašvaldības līdzdalību Trīsvienības baznīcas torņa atjaunošanā.
– Pilsētas budžets šogad samazinājies par desmit procentiem, un ir skaidrs, ka mēs torņa atjaunošanai līdzekļus tajā nevarēsim atrast, – Domes priekšsēdētājs Uldis Ivans skaidro, ka tādējādi nauda būtu jāatņem izglītībai vai kādai citai nozarei, kam jau tāpat šogad būs budžeta ierobežojumi.
Karā sagrautā būve, kur savulaik darbojusies vācu evaņģēliski luteriskā draudze, nekad nav piederējusi pašvaldībai, taču laikus nenokārtoto īpašumattiecību dēļ palikusi bez saimnieka. 1993. gada 14. decembrī tika noslēgts Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas konsistorijas, Jelgavas Domes un Jelgavas Latviešu biedrības trīspusējs līgums par torņa atjaunošanu. Praktiski tajā galvenokārt piedalījusies tikai pilsētas Dome, finansējot torņa atjaunošanas projektu un daļēji arī tā realizāciju.
Domes būvniecības nodaļas vadītāja Ingrīda Pečkovska «Ziņām» pastāstīja, ka kopumā atjaunošanas darbos iztērēts 81 tūkstotis latu, bet aptuveni ceturtā daļa no šīs summas vēl neesot atmaksāta, jo Domes budžetā tam nav līdzekļu.
Laiku pa laikam torņa atjaunošanai mēģināts vākt arī ziedojumus, taču būvniecības nodaļas vadītāja tos atzīst par nenozīmīgiem. Ievērojamākais bijis mācītāja Klausa Aderkasa ziedojums – 11,5 tūkstoši vācu marku, kas savāktas viņa draudzē Brēmenē. Par šo naudu nopirkts skārds torņa jumta segumam, līdz kura likšanai tā arī vēl nav tikts. Daži prāvāki ziedojumi ienākuši 1996. gadā, kad, piemēram, «Zemgales nafta» ziedojusi 3 tūkstošus latu. Šajā gadā tornim atvēlēta arī par reklāmas izvietošanu ieņemtā nauda, un kopā ar ziedojumiem tie bijuši aptuveni 7 tūkstoši latu. Domes būvniecības nodaļā nebija informācijas par līdzekļiem, kas būtu ienākuši no koncertakcijas «Mēs – tornim».
– Lai tornis neaizietu bojā, tā atjaunošanā jāpieaicina privātstruktūra, – Uldis Ivans pamatoja pašvaldības atkāpšanos no sākotnējās ieceres. Konsistorija sarunās tam piekritusi un oficiālo lēmumu pieņemšot otrdien. Firmu, kas gatavojas pārņemt torņa atjaunošanas darbus, priekšsēdētājs vēl nevēlējās nosaukt. Toties apgalvoja, ka projekts paliks iepriekšējais un celtnē, kas kalpos arī par skatu torni, izvietosies tūrisma informācijas birojs, kafejnīca un firmas kantora telpas.
