Partija noliedz, ka palīdzētu savai biedrei tikt pie pašvaldības zemes; uzņēmēja no krematorijas plāniem neatsakās.
Pēc «Ziņās» izskanējušajām bažām par SIA «Jelgavas krematorija» īpašnieku iespējamo vēlmi ar dalību Jelgavā valdošajā partijā tikt pie zemesgabala izdevīgā vietā piepilsētā pašvaldība norāda – ja krematorija netiks celta, domei būs jālemj par zemes nomas līguma pārtraukšanu. Līguma noteikumus var mainīt…Jau vēstīts, ka drīz būs pagājis pusotrs gads, kopš pašvaldība iznomāja piecus hektārus zemes firmai SIA «Jelgavas krematorija». Nekādi darbi šajā vietā arvien nav sākti, taču atklājies – īpašums uz 20 gadiem iznomāts Gunitai Maziņai, kura kandidē pašvaldību vēlēšanās. Apbedīšanas jomas eksperti jau iepriekš šādu ideju vērtēja skeptiski, tādu biznesu saucot par nerentablu. Savukārt iepriekš Jelgavā novērota situācija, kad pašvaldība savus īpašumus ilgtermiņā iznomā pilsētā ietekmīgiem uzņēmējiem, bet pēc pāris gadiem nolemj tos nodot privatizācijai. Tā kā pirmpirkuma tiesības ir teritorijas nomniekam, zemesgabali un ēkas diezgan ērtā veidā nokļūst uzņēmēja īpašumā.Jelgavas pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta atgādina, ka pašvaldība zemes nomas līgumu ar SIA «Jelgavas krematorija» noslēgusi uz 20 gadiem. Zemes nomniekam atbilstoši līguma nosacījumiem 24 mēnešu laikā no līguma parakstīšanas brīža jāsāk objekta būvniecība, bet 36 mēnešu laikā jānodod objekts ekspluatācijā un jāveic zemesgabala labiekārtošanas darbi.«Ja līguma nosacījumi netiek izpildīti, Jelgavas dome lemj par zemes nomas līguma pārtraukšanu vai pagarina objekta būvniecības termiņu,» skaidro L.Klismeta, piebilstot, ka objekta būvniecība jāsāk līdz 2010. gada 16. maijam. Savtīgas intereses nesaskataCentriskās partijas «Latvijas Zemnieku savienība» Jelgavas nodaļas valdes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne «Ziņām» atklāj, ka G.Maziņa partijas biedre ir kopš 2007. gada. Partijas Jelgavas nodaļas valdes priekšsēdētājs Vilis Ļevčenoks par partijas biedrenes rīcību un to, kā viņa tikusi pie zemes, ir atklāts. «Uzskatu, ka tas ir normāli, ja persona, kam pieder uzņēmums, kandidē vēlēšanās,» viņš vērtē. V.Ļevčenoks atceras, ka jau tad, kad Maziņas kundze bija iesaistījusies partijā, viņa pašvaldībā interesējusies par iespējām Jelgavā uzbūvēt krematoriju. Jautājums izskatīts domes sēdē, un deputāti (lielākā daļa ir Zaļo un zemnieku savienībā) tādu ieceri atbalstīja. Ticis izsludināts konkurss, SIA «Jelgavas krematorija» bija vienīgā kandidāte, tādēļ arī līgums par zemes nomu un dedzinātavas celtniecību slēgts ar V.Ļevčenoka partijas biedri un SIA valdes priekšsēdētāju G.Maziņu. Viņš noliedz, ka atbalsts celt krematoriju būtu panākts ar viņa vadītās partijas nodaļas starpniecību.Par bažām, vai ar laiku uzņēmēja nevēlēsies zemi iegūt savā īpašumā un izmantot to pavisam citiem mērķiem, V.Ļevčenoks izsakās noraidoši. Minētā vieta teritoriālajā plānojumā paredzēta tikai kapsētas vai ar apbedīšanu saistītām aktivitātēm. Kaut arī pieredze rāda, ka šis plānojums var tikt mainīts, V.Ļevčenoks nedomā, ka tā notiks. Par iespēju šajos laikos uzcelt krematoriju Jelgavā, ja pilnībā nav noslogota pat mūsu valstī vienīgā, kas atrodas Rīgā, viņš saka: «Ideja ir laba, bet nedomāju, ka to tuvākajā laikā varēs realizēt.» Celt sākšot nākamgadJau ziņots, ka aptuveni piecu hektāru platībā Zālītes ielā 2 Jelgavā nākotnē varētu tikt uzbūvēta krematorija un ierīkota sēru birzs jeb kolumbārijs pelnu urnu apglabāšanai. Par vietu krematorijai un kolumbārijam pašvaldība izvēlējusies teritoriju pie Jelgavas apvedceļa Zālītes ielā, un to ieskauj slēgtās kapsētas – Staļplača, Ebreju, Vācu, Miera un Meža kapi.Sarakstē ar «Ziņām» G.Maziņa pauda pārliecību, ka nelaiķu dedzinātavu varētu sākt būvēt nākamgad, kā paredzēts ar pašvaldību noslēgtajā līgumā. Tam gan vispirms esot jāpiesaista līdzekļi. Uz «Ziņu» jautājumiem atbild centriskās partijas «Latvijas Zemnieku savienība» Jelgavas domes deputāta amata kandidāte un bijusī «Norvik» bankas Jelgavas nodaļas pārvaldniece Gunita Maziņa– Kādi īsti ir, un kā sokas ar jūsu un SIA «Jelgavas krematorija» plāniem par krematorijas būvniecību Jelgavā?Aktīvi strādājam pie investīciju piesaistes. Esam izstrādājuši projektu, lai piesaistītu ES struktūrfondu līdzekļus. Protams, situācija ekonomikā ir pasliktinājusies, bet domāju, ka tas neietekmēs šā projekta realizāciju. Plānojam, ka būvniecību varētu sākt 2010. gadā.– Partijā LZS iestājāties 2007. gadā. Pēc tam lūdzāt pašvaldību atļauju pilsētā celt krematoriju, pēc kā 2008. gada sākumā tika izsludināts konkurss, un dome par uzvarētāju apstiprināja jūsu firmu. Kā vērtējat bažas, ka šo zemesgabalu nomā esat saņēmusi, pateicoties dalībai partijā vai ar tiešu tās gādību?Bažas par to, ka projekta realizācijas procesā ir nepieciešama dalība partijā, ir maldīgas un nepamatotas. Projekts par krematorijas būvniecību un biznesa plāns tapa jau 2006. gadā. Pirms tam tika aptaujātas vairākas domes struktūrvienības un izpētīta nozares situācija, un tikai pēc tam tapa projekta pieteikums pašvaldībai.– Kādēļ partijas priekšvēlēšanu programmā, pieteikumā Centrālajai vēlēšanu komisijai un partijas reklāmās esat sevi pieteikusi kā «Norvik» bankas Jelgavas filiāles pārvaldnieci, ja no 1. maija nestrādājat šajā bankā? Vai tas ir mēģinājums piesaistīt vēlētāju balsis?Informēju, ka, piesakot savu kandidatūru pašvaldības vēlēšanās, biju darba tiesiskās attiecībās ar «Norvik» banku, kur pildīju Jelgavas filiāles pārvaldnieces darba pienākumus. Aprīļa beigās darba tiesiskās attiecības tika pārtrauktas. Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, «Norvik» bankas filiāle savu darbību Jelgavā pārtrauca. Patlaban mans darbs joprojām saistīts ar banku nozari. Apgalvojums, ka tā var piesaistīt vēlētāju balsis, ir aplams un tendenciozs.
