Kā teic aģentūras «Kultūra» kultūras darba speciāliste Santa Sīle, maijs ir Jelgavas Pilsētas svētku mēnesis, kad gribas parādīt savus autorus, ar kuriem lepojamies. Mākslinieks Haralds Smilga ir viens no viņiem.«Tā ir īpaša Dieva dāvana saskatīt skaisto sev apkārt, priecāties par to. Bet vēl lielāka dāvana ir to visu iemūžināt,» teic S.Sīle, pilsētas kultūras namā atklājot izstādi «Par prieku sev». Tajā aplūkojamās bildes tapušas laikos, kad Jelgavas fotokluba entuziasti, tostarp H.Smilga, centās izprast maģiju, ko spēj sniegt gaismas zīmējums – fotogrāfija.Mākslinieks atzīst, ka tie bija citi laiki, kad radīti viņa darbi. Sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados par digitālo fotoaparātu vēl nekas nebija dzirdēts, tāpēc izstādē aplūkojamās bildes tapušas ar krievu tehniku. Lielākoties krāsu diapozitīvi pārtaisīti krāsu fotogrāfijās. Jāpiebilst, ka tomēr viena izstādē aplūkojamā bilde radīta ar digitālo fotoaparātu, kura – to noskaidrot paliek katra apmeklētāja ziņā.Izstādē attēlotas dažādas ainas – koki, puķes, mājas, pirts. Redzamas arī tā laika iezīmes, kas manāmas joprojām, – vecākie ļaudis stipri turas pie savām lauku mājām, pie savas zemes. Kāda fotogrāfija parāda – arī ar padomju laika tehniku var nobildēt, ka zeme ir apaļa. Un manāmas gaismas cīņas, kad tumšais kontrastē ar gaišo un jūtams starojums. Kā atceras H.Smilga, padomju laikos jebkuru fotogrāfu uzskatīja par krievu «špionu», tāpēc nav iztikts bez interesantiem atgadījumiem, piemēram, nakts cietumā.
