Ja kāds jums šodien deklarē, ka viņš ir kompetents visos populārās mūzikas žanros un stilos, viņš melo.
Ja kāds jums šodien deklarē, ka viņš ir kompetents visos populārās mūzikas žanros un stilos, viņš melo. Savukārt cita melomāna šķietamā nezināšana, patiesībā ir veselīga parādību uztvere, nevis nezināšana. Gluži tāpat kā izšķiramies par savas dzīves misiju un interesēm, arī kādreiz šaurajā popmūzikā nu esam spiesti izšķirties par kaut ko savu, nemēģinot aptvert visu radīto.
Reāli patlaban, 90. gadu beigās, mēs vērojam ne tikai vērtību maiņu, bet arī attīstībā balstītas daudzveidības izaugsmi.
Tā ir reklāmas psiholoģija un tas ir reklāmas biznesa produkts – mūsu pārliecība par labāko no labākajiem. Par laimi, attīstās situācija, ka nedz Džordžs Maikls vai Stings, nedz Madonna vairs nav labākie no labākajiem.
Stili un žanri, ko lieltirgotāji ietiepīgi klasificē zem alternatīvās popmūzikas, attīstās tik strauji, spēcīgi un patstāvīgi, ka patiesībā katrā jomā ir savi labākie. Un, par laimi, arī popmūzikā attīstās situācija ar tautā pierasto un veselīgo teicienu, ka govi ar zirgu nesalīdzināt. Tāpat normāli nav iespējas strīdēties, vai labāks ir Eriks Kleptons, vai grupa «Rammstein»… Tās ir divas dažādas pasaules, un tās vērtības, kas tiek respektētas «Rammstein» lokā, ir mazsvarīgas E.Kleptona kompānijai, savukārt Kleptona dievināšana šķiet idiotiska «Rammstein» novērtētājiem. Ja tu jāj uz zirga, tas nenozīmē, ka govs ir sliktāka.
Atsevišķu žanru fani jau sen konstatējuši šo pasaules pārvērtību… Tas, ko agrāka dēvēja par heavy metal kā smagā roka novirzienu, šodien ir patstāvīgs žanrs ar simtiem stilu un novirzienu sevī. Ja gotisko roku 80. gadu beigās identificēja ar kādām 20 respektējamām grupām, tagad gotiskajā rokā ir tik daudz stilu, cik 70. gadu beigās bija visā rokmūzikā. Tātad arī klasiku ekspluatējošajā deju mūzikā Vanesa Meja nebūt nav labākā, jo vēl ir, piemēram, Sāra Braitmena, kas ir pavisam kas cits.
Latvijā runāt par šīm lietām patiesībā ir visai aktuāla nepieciešamība, jo, kā «dzelzs priekškara» laikos atpalikām no pasaules tendencēm, kropļojot savu gaumes brīvību, tā atpaliekam joprojām, tikai «dzelzs priekškara» vietā vaina meklējama parāk skopi pārstāvētās ierakstu kompānijās, ierakstu tirgoņu individuālā konservatīvismā, savas vērtības uzspiežot sabiedrībai, kurai ir citas vērtības. Tieši tādēļ reklāmas bizness mūzikā un mākslā Latvijā pagaidām ir mazefektīvs.
Un tātad, ja kāds jums paziņo, ka jaunie Rīgas ierakstu lielveikali «Randoms» Kaļķu ielā un «M-Daile» Audēju ielā ir labākie, viņš maldās. Tie ir bagātākie šaurā jomā. Tas ir, kādas pamatstraumes slavenāko pārstāvju klāstā pārstāvētas vai visas diskogrāfijas, bet citu žanru mūziku jūs varat meklēt tikai katalogos, ne plauktos. Šai jomā bagātāki daudzveidībā acīmredzami ir citādi mazākie veikaliņi «Gailītis-G» pie «Jāņa sētas» karšu veikala vai «BelCanto» Vāgnera ielā. «BelCanto» mantojis izteiktu Eiropas stilu… Pie viņiem grūti atrast to, kas piedāvāts citur, taču var iegādāties to, kā nav nevienā citā Latvijas ierakstu veikala plauktā. It kā no šiem piemēriem rodas iespaids, ka tik traki neatpaliekam, bet… Piemēram, Jelgavā nav nevienas respektējamas mūzikas ierakstu tirgotavas. Pašmāju šlāgermūziku var atrast tirgus apkaimē, bet klasisko mūziku labu kolektīvu sniegumā neatrast vispār, kaut arī Jelgava ir viena no četrām lielākajām Latvijas pilsētām.
Un arī Latvijā… Kamēr angliskās roka pasaules fani jūsmo par grupu «Puressence», kuru izlaiž pasaules lielfirma «Island», kas ražo arī «U2» darbus, un kuru britu publikas daļa un kritiķi pasludina par ģeniālu kolektīvu, Latvijā vairums pat nezina neko par šādas grupas eksistenci, tātad arī nevar apgalvot par grupas «Oasis» pārākumu, jo nav informācijas par klāstu kopumā. Tas ir tikai viens piemēriņš.
Krāsainības labad no klasiskās mūzikas… Nemaz nepūlieties atrast kaut vienu disku vai kaseti Hendeļa operām «Kserkss» vai «Rinaldo», kaut pasaulē tie tiražēti vairākās versijās.
Taču citas sarunas tēmai atstājama muzikālā snieguma kvalitāte vai stilam atbilstošas gaumes klātbūtne, kas ir neizslēdzams nosacījums.
Varētu teikt, mucā vairs neaugam un nedzīvojam, taču – normālā saimniecībā ar skaistiem vārtiņiem uz upīti diemžēl arī vēl ne.
Un secīgi, ja kādā pārdoto ierakstu apkopojumā deklarētie labākie jums nemaz nešķiet tādi, nesatraucieties. Tas nav pasaules gals, bet nenormāls tirgus stāvoklis, un, iespējams, par labākajiem kādā jomā atzīst tos, kurus arī jūs uzskatāt par labākajiem.
