Deputāti ir tautas priekšstāvji un viņu darbībai būtu jābūt vērstai uz vēlētāju interešu realizēšanu dzīvē. Vai tā notiks, man būtu jābūt pārliecinātai jau pirms vēlēšanām.
Lai šajā jautājumā tiktu pie skaidrības, lasu avīzes. Un tur es uzzinu, kā deputāti nedēļu kvernējuši rindā (it kā nebūtu nekā, ko darīt), grūstījušies un nezin, ko vēl pasākuši, lai tikai pirmie paspētu iesniegt savu sarakstu. Nu, gatavais bērnudārzs! Bet, ja to dara pieauguši, it kā nopietni cilvēki, tad tas ir vienkārši nožēlojami. Man, to lasot, bija kauns viņu vietā. Kā lai es balsoju par tiem, kas mani uzskata par tādu aitu, kas bez domāšanas kamps pirmo sarakstu un metīs urnā?Nākamais jautājums – atbildība. Vai kāds var man skaidri un saprotami paskaidrot, kas par zvēru ir «politiskā atbildība»? Un ko mūsu valstī vispār nozīmē jēdziens «atbildība»? Es, piemēram, to saprotu tikai vienā veidā. Ja cilvēks par kaut ko uzņemas atbildību, tad viņš pēc labākās sirdsapziņas strādā, vada vai vismaz uzrauga attiecīgo procesu, bet, ja kaut kas noiet greizi, tad pats arī nodarbojas ar neveiksmīgās darbības seku likvidēšanu. Dzīve ir pierādījusi, ka mana saprašana ir pilnīgi aplama. Kalvītis, piemēram, pasludinājis sevi par «valsts garantu», noveda ekonomiku līdz sabrukumam. Loģiski būtu, ka viņš tagad, savu vainu izpirkdams, vaiga sviedros strādātu, lai vismaz kaut ko vērstu par labu. Tā vietā viņš nospļaujas uz visiem, arī tiem, kas par viņu ir balsojuši, sagriež asti gredzenā un aizspriņģo uz citām ganībām. Kur te var ieraudzīt atbildību? Es neredzu. Kur garantija, ka kāds, iespējams, manis ievēlēts deputāts, attiecīgā situācijā nerīkosies tāpat? Nav dzirdēts, ka «Tautas partija», kas arī kandidē uz vietu Jelgavas domē, kaut kādā veidā kritizētu savu biedru. Kur nu kritizēt! Lielā amatā bīda.«LPP/LC» atbalstītais Latvijas Pasta Krauklis, tā arī nespējis pasta darbībā radīt pamanāmas pozitīvas pārmaiņas, līdz sirds dziļumiem apvainojās par algas samazinājumu un arī «paņēma vagu», lai gan viņa alga tik un tā būtu trīs reizes lielāka nekā manējā. Vai šādā darbībā būtu pamanāmi atbildības iedīgļi? Arī uz Jelgavas domi kandidējošā «LPP/LC» neko peļamu nav pamanījusi sava protežē rīcībā. Es gan. Par Šleseru ar diagnozi «Napoleona sidroms» pat nerunāšu.Līdz šim vislielākās cerības biju likusi uz «Jauno laiku». Un piekrītoši māju ar galvu, kad viņi solīja tikt galā ar nenormālībām valsts uzņēmumu padomēs un reizi par visām reizēm tās uzlikt uz pareizām sliedēm. Solīja rīkot konkursus un amatos likt tikai profesionāļus. Bet ko es redzu? Ne konkursu, ne profesionāļu. Tātad melojusi arī mana pēdējā cerība!Tā nu iznāk, ka politikā es redzu tikai melus, cīņu par varu, varas negodprātīgu izmantošanu, darbu neatbilstību vārdiem utt. Un tad man jāsecina, ka lielā mērā mūsu pašreizējais materiālais pagrimums ir tikai sekas. Cēlonis ir morāles, ētikas un godaprāta izzušana. Vai ir kāds deputāta kandidāts, kuram svarīga ir tieši šī dzīves daļa? Neesmu manījusi. Žēl gan.Neraugoties uz visu iepriekš teikto, uz vēlēšanām es tomēr iešu un mēģināšu izmantot kādreizējā Šķēles ieteikuma par lielākā kretīna atrašanu pretmetu. Un iešu tādēļ, ka man ļoti bail, ka pretējā gadījumā pār mums varētu sākt valdīt tie, kas cilvēka vārdam klāt kabina vēl arī tēva vārdu, bet kritiskās situācijās piesauc māti.Ar cieņu,Dace Baltruma
