Projekts «Pēdas» apvieno pozitīvi trakos, kam rūp zaļās idejas.
«Un vēl mēs gribam, lai tāda kategorija kā ideālisms saglabātos. To, protams, nevar panākt ar dažām talkām vai informatīviem bukletiem. Tomēr to iespējams sākt darīt un pakāpeniski kultivēt jaunu domāšanas un attieksmes veidu, kurā būtu apvienotas idejas par tīru un veselu cilvēku, sakoptu apkārtni un vidi, zināmu pietāti pret Zemi un visu, ko tā rada, kā arī cilvēka milzīgo atbildību par visu, ko tas dara,» pauž projekts «Pēdas», kas sava zīmola nospiedumus atstājis arī Jelgavā, kad organizācijas filiāli te pavisam nesen vadīja meitene no Spīdolas ģimnāzijas – Agnese Stūrmane.Ideja tiem, kas gatavi darītProjekts radās 2002. gada maijā, kad pēc pāris nesekmīgām talkām tā vadītāja Vita Jaunzeme secināja, ka atkritumus nesagādā citplanē–tieši un tie nav problēmas cēlonis, bet gan cilvēks, vēsta «Pēdas».«Vita savulaik bija operdziedātāja, diemžēl vairs nevarēja šo karjeru turpināt. Viņa iegādājās sunīti, kuru, vedot pastaigā, atklājās, cik viss ir netīrs, tāpēc viņa sāka kopt apkārtni, gan pašas spēkiem, gan izlīmēja pie daudzdzīvokļu mājām aicinājumus uz talkām. Idejai drīz vien pievienojās arī Latvijas Olimpiešu klubs, ko vada Vitas mamma Inese Jaunzeme,» projekta iesākuma cilvēciskos vaibstus skicē Agnese, atklādama, ka pati organizāciju atrada pirms aptuveni trim gadiem kādā seminārā. «Tajā piedalījās viens aktīvs puisis Ronalds Šulcs, kurš stāstīja par «Pēdām». Domāju – kāpēc ne? Šķita ļoti interesanti, iepazinos ar vadītāju un izdomāju ko tādu veidot arī Jelgavā,» turpina jauniete, piebilzdama, ka projekts ir aktīvu un traku cilvēku ideja tiem, kas nevar izturēt nesakoptu vidi, kam rūp atkritumu šķirošana, kas ne vien domā vai pukojas, ka ir slikti, bet arī ko dara lietas labā.Nebūtu grūti atjaunot darbību«Jelgavā sākām no pilnīgas nulles. Sēdes notika kafejnīcās vai citās vietās, jo nevarējām atļauties tādu ekstru kā biroju. Tas bija tikai Rīgā. Nevalstiskās organizācijas pārsvarā ir jaunu cilvēku iniciatīva – parasti uzrodas kādi «ķerti» jaunieši, kuriem kaut kas nepatīk, un viņiem ir ideja, kuru īstenot. Tāpat bija ar «Pēdām». Domubiedrus atradām, piemēram, ar draugiem.lv palīdzību: «Gribi? Nāc!». Portālā bija arī karte, kur notiek talkas. Pilnīgi nepazīstami jaunieši tās apmeklēja un vēlāk aktīvi iesaistījās projekta darba grupās,» atceras A.Stūrmane, atgādinot, ka organizācija Jelgavā rīkoja vairākas talkas, kā arī tās nodaļa piedalījās ar vidi saistītā apmaiņas projektā, ko finansēja ES programma «Jaunatne darbībā». «Tas bija liels ieguvums,» atzīst Agnese, kura darbību Jelgavā pārtrauca, jo devās mācīties ārpus Latvijas.Pazūdot līderim, lēnām apsīkst arī organizācija, kā tas notika mūsu pilsētā, tomēr aktīvākie Jelgavas jaunieši (atgriezās arī Agnese) turpina rosīties Rīgas biroja organizētajos pasākumos, kā arī rakstīt un sūtīt bildes «Pēdu» avīzei. «Domāju, ka nebūtu grūti Jelgavā vēlreiz šo ideju pacelt. Ja kādu tas interesē, droši var rakstīt pa e-pastu: [email protected]. Labprāt sarīkotu sēdi un sniegtu padomu, palīdzētu, bet vēlreiz uzņemties vadību es nevarētu, jo mācos 12. klasē, un mans laiks ir ierobežots,» atklāj aktīvā ģimnāziste. Aicina Barona takaSeptiņos gados projekts «Pēdas» ieguvis atpazīstamu vārdu, un, šķiet, visskaļāk tas ieskanējies tieši Lielās talkas laikā, ko koordinēja V.Jaunzeme. Provizoriskie aprēķini liecina, ka šogad 18. aprīlī savu mazo daļu planētas (tāds ir organizācijas sauklis pirms katras talkas) bija ieradušies sakopt ap 110 tūkstošu brīvprātīgo, pietuvinoties sapnim par Latviju kā tīrāko vietu pasaulē! «Vērienīgākie projekta pasākumi, piemēram, talkas un koku stādīšana, parasti notiek pavasarī un rudenī. Šogad Rīgā esam rīkojuši arī veloskolu bērniem, bet galvenais, uz ko pašlaik koncentrējamies, ir velomaratons «Barona taka»,» stāsta Agnese.Tā ir 1000 kilometru ceļš, ko Krišjānis Barons 1859. gada vasarā veica kājām, dodoties no Tērbatas (Tartu) Universitātes uz mājām Dundagā. Projekta «Pēdas» domubiedri šo maršrutu no 7. līdz 23. jūlijam jau piekto gadu mēros ar velosipēdu. «Tā popularizējam videi draudzīgu pārvietošanās līdzekli. Turklāt nav tā, ka mēs vienkārši minamies, aplūkojam arī dažādus kultūrvēstures pieminekļus un iebraucam, piemēram, Valkā, un ar tās priekšsēdētāju iestādām koku vai sakopjam tuvējo mežiņu,» atklāj A.Stūrmane, piebilstot, ka braucienam var pieteikties visi, kas vēlas, un nav obligāti jāmēro viss ceļš – var pievienoties vai izstāties jebkurā maršruta posmā. Vairāk informācijas par to iespējams atrast www.pedas.lv.Zaļi domāt kļūst moderni«Ko man devusi dalība organizācijā? Preses relīze vairs nav svešvārds, apzinos, ko nozīmē rīkot pasākumus, kā plānot, veidot, atrast sponsorus, esmu apguvusi laika menedžēšanu, ja mācies skolā, piedalies pulciņos un vēl vadi organizāciju, tas nav viegli, bet ir izdarāms,» pauž Agnese, atklājot, ka zaļās idejas mainījušas pašas un arī ģimenes dzīvesveidu. Jāpilda, ko citam māci, – taupīt ūdeni un elektrību, nelikt katru banānu savā plastmasas maisiņā, šķirot atkritumus. It kā sīkumi, kurus ievērojot sniedz lielu ieguldījumu vides aizsardzībā. «Vēl nesen vienaudži mani uzskatīja par mazo «frīku», kurš vēlas zaļi domāt, un tas galīgi nav stilīgi, bet pašlaik būt videi draudzīgam kļūst moderni,» attīstības tendences skicē A.Stūrmane, cerot uz vēl intensīvāku zaļās domāšanas invāziju katra apziņā.
