Ceļš no Rīgas astoņās stundās un bez autosastrēgumiem.
«Man gandrīz pindzele izkrita no rokām,» tā Valgundes pagasta Mierlauku saimnieks Kārlis Degainis raksturoja savu pārsteigumu, Lielupes vidū ieraugot eleganto 102 gadu veco upju kuģīti «Darling», kas ar sešiem britu burātājiem, rakstnieka Artūra Rensoma cienītājiem, peldēja garām Valgundei no Rīgas uz Jelgavu. «Dzīvojot Lielupes krastā, bieži redzu dārgus kuterus un laivas. Taču «Darling» ir ne vien dārgs, bet arī elegants koka kuģītis. Te nauda ielikta lietā,» spriež K.Degainis.Ar pirkstu pa grāmatas lapāmPagājušās nedēļas nogalē «Darling» atkārtoja britu burātāja un populārā rakstnieka A.Rensoma pašbūvētās jahtas «Racunda» ceļojumu 1924. gadā no Rīgas uz Jelgavu un atpakaļ. Ceļojumā Rensoma veiktos pierakstus apkopojis un 2002. gadā grāmatā izdevis rakstnieks un burātājs Braiens Hammets, kas tagad bija uz «Darling» klāja (2006. gadā grāmata iznāca latviešu valodā ar nosaukumu «Kad Lielupē bija buras»). Ceļojot ar «Darling», Rensoma fani burtiski ar pirkstu vilka pa rindām grāmatas tekstā un salīdzināja to, kas aprakstīts pirms 85 gadiem, ar to, kas redzams šodien. «Te Pils salas gals ar Iecavas ieteku un lielo ūdens plašumu. Te putnu iemīļotā Svētes ieteka. Lielākais pārsteigums bija «Darling» piestāšana pie Mierlaukiem (tur atrodas vecā Valgundes kuģu piestātne), kur britu ceļotāji varēja dabūt tikko no govs slauktu pienu. Tas bija tieši tāpat kā A.Rensoma ceļojuma aprakstā. Viņš gan pienu bija pircis dažus kilometrus lejpus – pie Kalnciema skolas pārzines. Pievelk Zemgales plašumsNo kritiska aspekta B.Hammets piebilda, ka mūsdienu tukšā un pamestā šūšanas fabrika «Lielupe», Kalnciema ķieģeļu cepļi, arī Slokas papīrfabrika neizskatās neko labāk par A.Rensoma aprakstītajām Pirmā pasaules kara drupām. Atšķirībā no divdesmitajiem gadiem Lielupi posmā no Kalnciema līdz pat Emburgai ieskauj pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados kapitāli uzbērti, nu jau ar zaļām velēnām apauguši dambji un polderu sistēma, kas vedina domāt, ka latvieši rūpējas par savu lauku drošību no plūdiem. Palielinoties globālajai sasilšanai, ziemas vairs nav tik sniegainas un dambji stāv bez darba.«Lielbritānijā gan ir pārāk daudz cilvēku, pārāk daudz ēku, nav kur aci palaist,» jūsmojot par Zemgales ainavu, teica brauciena dalībnieks un arī britu rakstnieks Teds Aleksandrs. Viņš 2001. gadā izdevis grāmatu «Rensoms Baltijā», kuras teksts pielāgots igauņu, krievu un latviešu skolēniem, kas mācās angļu valodu.Domā par satiksmi uz Jūrmalu «Darling» īpašnieks Ainis Čaunāns «Ziņām» stāstīja, ka 31. maijā viņa vadītais uzņēmums sāks vizināt ekskursantus pa Rīgas kanāliem un Daugavu. Maršrutā šovasar būs nodarbināti trīs koka kuģīši. Runājot par pārgājienu uz Jelgavu, uzņēmējs atzina, ka nācies cīnīties ar pretvēju un straumi, tādēļ no Andrejostas Rīgā līdz Jelgavas jahtkluba piestātnei «Darling» bija gājis astoņas stundas. Tas, viņaprāt, parastiem ekskursantiem šķistu pārāk nogurdinoši, taču no Jelgavas uz Majoriem šāda kuģošana būtu reālāka. Vēl jo vairāk tādēļ, ka, piemēram, Valgundē var piestāt un ceļojumu padarīt daudzveidīgāku. Līdz Majoriem kuģu satiksme Lielupē bija vēl pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. To izmantoja gan atpūtnieki, gan zemnieki un dārzkopji, kas veda savu preci uz Jūrmalas tirgu.
