Jelgavas apkārtnē nopietnākos plūdu draudus rada mazās upes. Piemēram, Svētes dambī pie Tušķu – Kalnciema ceļa ūdens izlaižu tehniskais stāvoklis ir ļoti slikts. Apzagtas mehānismu daļas, un plūdu gadījumā šīs ietaises nedarbotos, savus apsvērumus par plūdu drošību Jelgavā klāsta LLU Lauku inženieru fakultātes docents Kārlis Siļķe.Viņš ir viens no ekspertiem, kurš piedalījās ES līdzfinansētajā 223,9 tūkstošu eiro vērtajā projektā «Latvijas – Lietuvas sadarbība cīņai pret plūdiem», kura aktivitātes sākās 2007. gada martā un ceturtdien noslēdzās ar starptautisku forumu. Uz to bija ieradušies projekta partneri no Lietuvas, kā arī Čehijas, Zviedrijas un Francijas.Šauļu pašpārvaldes Civilās aizsardzības nodaļas vadītājs Jaronims Ulinausks akcentēja, ka liela daļa Lielupes baseina atrodas Lietuvā. «Gribas piesist pie koka, cerot, ka nekad nekādas indīgas vielas nenokļūs Mūsas vai Namunelis upēs, jo tad tās nonāktu arī Lielupē. Tomēr jāņem vērā, ka bīstamo vielu transports caur Šauļu dzelzceļa mezglu ir ļoti intensīvs,» piebilda lietuviešu speciālists.Projekta laikā tapusi «Vienotu pārrobežu glābšanas procedūru un standartu rokasgrāmata», kā arī organizētas mācības latviešu un lietuviešu speciālistiem. Radīta arī filma «Plūdu draudi Jelgavas un Šauļu reģionā», kurā savādi skatīt Daugavas ledus sastrēgumu ainas pie Pļaviņām kopā ar Jelgavas speciālistu pamācībām, kā jārīkojas plūdu gadījumā.Projekta vadītājs Jelgavas pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs skaidro, ka filmā paustā mākslas patiesība neesot jāuztver tik tieši. Tajā pašā laikā nav dzirdēts, ka šī filma būtu izpelnījusies kritikas ievērību kā mākslas darbs.
