Vairāk nekā simts konkursa «Sakoptākais pagasts» dažādu gadu un nomināciju laureāti piektdien pulcējās rajona padomes zālē, lai pakavētos atmiņās par šo tradicionālo sarīkojumu. Plānotās teritoriālās reformas rezultātā konkurss šogad netiks organizēts, jo nebūs pagastu.
«No rīta rajona padomē bija iegriezušies igauņu kolēģi. Arī ziemeļu kaimiņi tālākā perspektīvā domā veidot lielākas pašvaldības, taču tagadējā ekonomiskajā situācijā viņi ar to nesteidzas,» stāsta Jelgavas rajona padomes izpilddirektore Mudīte Priede. Kopš 2001.gada viņa vadījusi konkursa «Sakoptākais pagasts» vērtēšanas komisiju. Vairāki rajona padomes darbinieki atzina, ka jūtas skumji, jo konkurss par sakoptāko pagastu vienmēr noritējis pacilātā gaisotnē, ko pavadījis prieks, ka ar katru gadu Latvija kļūst arvien skaistāka. Par to, kā nākotnē veicināt dzīvesvietas sakopšanu, vēl nav skaidrības.1992.gada sakoptākās Jelgavas rajona lauku sētas īpašniece Mārīte Pedrevica no Lielplatones pagasta Rotām stāsta, ka viņai vienmēr gribējies dzīvot patīkamā vidē. Pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem Pedrevicu ģimene kā kopsaimniecības speciālisti saņēma lietošanā māju, ko sāka labiekārtot no nulles. Pēc dzīvesdrauga Jura aiziešanas aizsaulē darbi gan Rotās, gan zemnieku saimniecībā rit daudz smagāk, taču mātei palīdz meita. Vērtējot administratīvi teritoriālo reformu, M.Pedrevica saka: «Nevaru iedomāties kaut kādu lielu Jelgavas novadu. Mēs te bijām mazs pagastiņš, visi vienā kamolītī.»Skeptisks ir arī Lielplatones pagasta «Lāču» saimnieks Jānis Vecmanis: «Pēc pāris gadiem redzēsim, kas no tā būs iznācis. Iespējams, vajadzēs daudz ko mainīt.»Jelgavas rajona padome konkursu par sakoptāko pagastu rīkoja jau 1992.gadā. Sākot ar 1995.gadu, tā norisi valstī uzņēmās Latvijas Pašvaldību savienība.Kopš 1992.gada Jelgavas rajonā konkursos par sakoptāko vidi dažādās nominācijās piedalījušies 620 pretendentu. 164 kļuvuši par laureātiem. 1998.gadā Jaunsvirlaukas pagasts ieguva sakoptākā godu Zemgales mērogā. Pērn šo panākumu atkārtoja Glūdas pagasts.
