No janvāra līdz maijam Jelgavā sociālā palīdzība sniegta 2772 ģimenēm, kas ir par 120 vairāk nekā šajā pašā periodā pirms gada. Bezpalīdzībā nonākušajās ģimenēs dzīvo pustūkstotis cilvēku. Dati liecina, ka visgrūtāk klājas ģimenēm ar bērniem.
Šogad Jelgavas pašvaldība no pilsētas budžeta dažādiem sociālajiem pabalstiem atvēlējusi par 157 tūkstošiem latu vairāk nekā pērn, taču gada pirmajos četros mēnešos izmaksāta jau vairāk nekā puse atvēlētās summas jeb 52 procenti.Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes Sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Mārīte Liepiņa «Ziņām» stāsta, ka visvairāk palīdzību lūdz grūtībās nonākuši vecāki ar bērniem. «Salīdzinot ar 2008. gadu, šogad ir gandrīz divas reizes vairāk ģimeņu, kas pabalstu lūgušas garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai – 2008. gadā līdz maijam to prasījušas 120 ģimenes, kurās dzīvo 320 personu, šogad jau 238 ģimenes ar 609 personām,» stāsta M.Liepiņa. Tādējādi GMI pabalstos izlietoti teju 83 procenti no tiem paredzētās summas.«Jāņem vērā, ka pagājušā gada beigās tika veikti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, ietverot virkni materiālo resursu, ko neuzskata par ģimenes ienākumiem, piemēram, bērna kopšanas pabalsts, piemaksa par dvīņiem, pirmie 100 lati no vecāku pabalsta, ģimenes valsts, bērna piedzimšanas pabalsts un citi. Līdz ar to šogad ļoti daudz ģimeņu ar bērniem var saņemt GMI pabalstu, kas nebija iespējams pirms gada. Tas savukārt nozīmē, ka tā saņēmēju loks šogad palielināts mehāniski. Lai pretendētu uz GMI pabalstu, ienākumi mēnesī uz vienu ģimenes locekli nedrīkst pārsniegt 37 latus,» atgādina M.Liepiņa.Gandrīz divas reizes pilsētā audzis arī dzīvokļa pabalsta saņēmēju loks. Pērn gada pirmajos četros mēnešos tas piešķirts 1840 ģimenēm, šogad izmaksāts par 116 ģimenēm vairāk. Tādējādi šai palīdzībai izlietotā summa veido 60 procentu no plānotajiem līdzekļiem.«No šogad piešķirtajiem 70 tūkstošiem latu iedzīvotājiem sociālajos pabalstos jau esam izmaksājuši aptuveni pusi, atlikusi vēl daļa, ar ko izdzīvot. Pastāv bažas, ka gada beigās naudas varētu pietrūkt, jo bezdarbs valstī turpinās un iedzīvotāju interese par sociālo palīdzību aug,» atzīst M.Liepiņa.Šogad pilsētas saistošajos noteikumos veikti grozījumi, kas paredz, ka uz sociālo palīdzību var pretendēt arī ģimenes, kurām ir kredītsaistības. M.Liepiņa stāsta, ka šie cilvēki saņēmuši gan dzīvokļu, gan skolēnu ēdināšanas pabalstus un citu palīdzību, izņemot GMI pabalstu.Skaidrā naudā izmaksā tikai GMI pabalstu, pārējos gadījumos summu pārskaita pakalpojuma sniedzējam, tādējādi liedzot iespēju norēķināties par kredītiem uz pilsētas sociālā budžeta rēķina.