Alergēni var ceļot pat simtiem kilometru tālu.
«Gaisā augsta bērza ziedputekšņu koncentrācija,» mierīga sievietes balss sāk stāstīt automātiskajā atbildētājā, un dažās minūtēs var uzzināt, ka alkšņu ziedputekšņi šodien ir vidējā koncentrācijā, kārkli un papeles arī, bet ar tendenci samazināties. Toties parādījušies oša un ozola ziedputekšņi. Ja ir interese un patikšana, to visu iespējams noklausīties arī krievu valodā.Ja ir alerģija pret ziedputekšņiem, turklāt analīzes apstiprinājušas, kuriem tieši, medikamentus vislabāk sākt lietot, pirms radušies simptomi un īsi pirms «savējā» perioda, ieteic «Gaiļezera» alergoloģe pulmonoloģe Antra Beķere.Regularitāte rada aizdomasReizēm cilvēki domā, ka ir saaukstējušies: zied ievas, auksts, atkal pavasara iesnas klāt. Ja tas atkārtojas regulāri katru gadu apmēram vienā noteiktā laikā, visticamāk, tā ir ziedputekšņu alerģija. Veselības problēmas vērojamas ik gadu parasti vienā un tajā pašā mēnesī. Simptomi – šķaudīšana, acu niezēšana un asarošana, pilošs vai aizlikts deguns, klepus, elpas trūkums – var būt dažas nedēļas, bet var arī turpināties visu vasaru, pat līdz septembrim. Bieži vien papeli uzskata par bīstamāko alergēnu, tomēr tā tas nav, apgalvo alergoloģe. Papeles pūkas pārnes citu koku un graudzāļu ziedputekšņus. Maijā zied vīksna, kastaņa, priede. Nākamais alergēnu ziņā riskantais periods ir vasara, kad zied graudzāles: timotiņš, kamolzāle, auzene, skarene, graudi. Ziedēšana sākas ap Jāņiem un ilgst līdz augusta vidum. Augustā, septembrī uzzied balanda, vērmele, ceļteka, skābenes, vībotne.Glābšanās paša ziņāMedikamentu izvēli labāk saskaņot ar ārstu. Ja problēma kārtējo gadu ir pārsteigusi nesagatavotu, jāiet uz aptieku un jāprasa jaunākās paaudzes antihistamīna līdzekļi, kurus pārdod arī bez receptes. Ja ar iepriekšminētajiem līdzekļiem iesnas neizdodas kontrolēt vai simptomi bijuši ļoti smagi, var izmantot lokālos jeb topiskos kortikosteroīdus. Tie palīdz novērst deguna gļotādas pietūkumu un izdalījumus, bet turpmākais kontakts ar alergēnu vairs nav ar tik izteiktu reakciju. Šīs zāles gļotādu nomierina, nevis bojā, kā tas nereti novērots, ilgstoši lietojot bezrecepšu asinsvadus sašaurinošos deguna pilienus. Bērniem zāles noteikti vajadzētu izvēlēties ar ārsta palīdzību, jo medikamentu lietošanā ir vecuma ierobežojumi. Ja ir grūti sadzīvot ar alerģiju, pieejama alergēnspecifiskā imūnterapija, kas palīdz mainīt slimības gaitu – aizkavē un novērš tās progresēšanu, mazina simptomus. Metodes pamatā ir noteiktā alergēna injekcijas, kāpinot tā koncentrāciju. Terapijas kurss ilgst trīs četrus gadus.Zināt un plānotAlerģiskās iesnas pastiprinās, izejot no telpām, turklāt ziedputekšņu koncentrācija gaisā ir augstāka no rīta līdz pulksten desmitiem. Tāpēc rīta skrējienu «savējo» ziedēšanas laikā labāk pārvērst vakara skrējienā. Koncentrācija ir lielāka arī sausā laikā, nevis mitrā vai, piemēram, pēc lietus. Lai ziedēšanas periodā pasaudzētu deguna gļotādu, ieteicams to mitrināt, izmantojot aptiekās nopērkamos jūras sālsūdens aerosolus. Mazs mierinājums ir secinājums, ka aukstajās dienās ziedputekšņu koncentrācija ir zemāka. Toties pagarinās ziedēšanas periods. Uzziņai Ja alerģijas dēļ asaro acis, ziedēšanas laikā iesaka valkāt saulesbrilles. Vēdinot telpas, svarīgi ievērot, lai nerastos caurvējš, kas vieglos ziedputekšņus var ienest telpās. Ja mājās ir dzīvnieki, pēc pastaigas vēlams iztīrīt viņu kažokus, jo ziedputekšņi var pielipt dzīvnieka spalvām. Par ziedputekšņu koncentrāciju citās valstīs iespējams uzzināt internetā – www.polleninfo.org. Ziedputekšņu koncentrāciju Latvijā var noskaidrot, zvanot pa tālruni 67221064.
