Aprīlī bezdarbnieku pabalstos Jelgavā un rajonā izmaksāts vairāk nekā pusmiljons latu.
Bezdarbnieku pabalsta saņēmēju skaits Jelgavā un rajonā ar katru mēnesi aug. Visvairāk no jauna reģistrēto ir martā, kad darba meklētāju rindām pievienojušies 900 cilvēku. Ievērojami audzis bezdarbnieku pabalstam iztērētais sociālais budžets, taču tā vidējais apmērs palielinājies nedaudz. Valts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Jelgavas nodaļas vadītāja Dace Olte stāsta, ka šā gada aprīlī bezdarbnieku pabalstos mūsu iedzīvotājiem valsts pirmo reizi izmaksājusi tik ievērojamu summu, kas sniedzas virs pusmiljona latu. Un tā ir tikai Jelgavas un rajona bezdarbniekiem piešķirtā nauda. Darba meklētāju rindās oficiāli reģistrēts daudz vairāk cilvēku, kas mudina secināt, ka ievērojams skaits iedzīvotāju zaudējuši nelegālo darbu un uz valsts materiālo palīdzību nevar pretendēt. «To rāda arī statistikas dati – tikai aptuveni 50 procentu bez darba palikušo saņem bezdarbnieku pabalstu,» piebilst D.Olte. Lai gan pabalstu saņēmēju skaits ir ievērojams, D.Olte norāda, ka to izmaksa līdz šim nav aizkavējusies, taču piešķiršanas gaitā ļoti būtiski, lai darbavietu grāmatveži Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtu precīzas un savlaicīgas atskaites, skaidri norādot darbinieku atlaišanas iemeslus un datumus, kad darbs uzteikts. «Likums paredz, ka VSAA pabalstus var piešķirt, tikai pamatojoties uz VID datiem. Jebkura grāmatvežu kļūda iespaido iespēju cilvēkam savlaicīgi saņemt pabalstus,» atgādina D.Olte.Vadītāja aicina klientus ļoti nopietni izturēties pret saviem dokumentiem – darba grāmatiņām, darba līgumiem, izglītību un personu apliecinošiem dokumentiem. To derīgumam un salasāmībai ir būtiska nozīme, piešķirot gan bezdarbnieka pabalstu, gan vēlāk arī pensiju. Darbiniekam rūpīgi jāizlasa katrs dokuments, ko darba devējs dod parakstīt, viņam ir tiesības pieprasīt savu eksemplāru «uz rokas», neparakstīt tukšas veidlapas vai baltas lapas, jo ne vienmēr darba devēji rīkojas godprātīgi.Valsts darba inspekcijas juriste Iveta Dzerkale dienā sniedz vidēji desmit konsultāciju gan darba devējiem, gan ņēmējiem. Viņa atzīst, ka iedzīvotāju apmeklētība un interese par darba devēju un ņēmēju tiesībām inspekcijā novērojama viļņveidīgi. Ierastākie jautājumi saistīti ar darba uzteikumu. I.Dzerkale uzsver, ka biežs pārkāpums ir termiņa neievērošana pirms darba uzteikuma, kas ir viens mēnesis. Saņemtas arī sūdzības par neizmaksātām algām un kompensācijām, šādos gadījumos strādājošajiem iesaka vērsties tiesā ar prasību par darba samaksas piedziņu. UZZIŅAIUz bezdarbnieka pabalstu var pretendēt: ja persona reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un ieguvusi bezdarbnieka statusu; ja cilvēka sociālās apdrošināšanas (darba) stāžs nav mazāks par vienu gadu un pirms bezdarbnieka statusa piešķiršanas sociālās apdrošināšanas iemaksas bija veiktas (vai bija jāveic) ne mazāk kā 12 mēnešu pēdējā pusotra gada jeb 18 mēnešu laikā pirms bezdarbnieka statusa piešķiršanas dienas.Bezdarbnieku pabalstu ir tiesības saņemt arī: ja māte (vai cits cilvēks) audzinājusi bērnu līdz pusotra gada vecumam; ja persona bija atzīta par invalīdu vai arī kopusi bērnu invalīdu līdz 16 gadu vecumam.Bezdarbnieka pabalsta apmēru un izmaksas ilgumu nosaka: bezdarbnieka pabalsta pieprasītāja vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga; sociālās apdrošināšanas (darba) stāžs. Jo tas lielāks, jo ilgāk tiek maksāts bezdarbnieka pabalsts; ne personas vecums, ne ģimenes apstākļi neietekmē pabalsta apmēru un izmaksas ilgumu.Tātad: ja darba stāžs ir ne mazāk kā viens gads un ne vairāk kā deviņi gadi, pabalsts tiek maksāts četrus mēnešus (pēc 1. jūlija paredzams, ka deviņus mēnešus); ja darba stāžs ir no desmit līdz 19 gadiem (ieskaitot) – pabalstu saņem sešus mēnešus (pēc 1. jūlija paredzams, ka deviņus mēnešus); ja darba stāžs ir, sākot no 20 gadiem, pabalstu var saņemt deviņus mēnešus.Darba attiecību pārtraukšanas iemesls: ja persona no darba tiek atbrīvota pēc paša vēlēšanās vai arī sakarā ar kādu pārkāpumu darbavietā, bezdarbnieka pabalstu sāk izmaksāt tikai pēc diviem mēnešiem; ja persona tiek atlaista sakarā ar pušu vienošanos, štatu samazināšanu, iestādes likvidāciju, darba līguma termiņa izbeigšanos, pabalsts tiek piešķirts no pieprasījuma dienas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.Kā nosaka bezdarbnieka pabalsta apmēru? To nosaka proporcionāli darba stāžam un atbilstoši ienākumiem, no kuriem tiek veiktas iemaksas bezdarba gadījumam (turpmāk – apdrošināšanas iemaksu alga), tātad: ar darba stāžu no viena līdz deviņiem gadiem (ieskaitot) – 50 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas; ar darba stāžu no desmit līdz 19 gadiem (ieskaitot) – 55 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas; ar darba stāžu no 20 līdz 29 gadiem (ieskaitot) – 60 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas; ja darba stāžs ir 30 gadu un vairāk – 65 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
