Cerība uz tiesas prāvu, kurā bargu sodu saņems kāds no daudzgalvainās valsts naudas šķērdētāju armijas, lai iegrozītu smadzenes pareizā vietā tiem, kuri ko līdzīgu ieplānojuši atkārtot. Bezjēdzīgi izlietotas miljonos latu mērāmas summas. 51 valsts iestāde, par kuras rīcību informēta prokuratūra. Tā ir daļa «sausā atlikuma», par ko plašākai sabiedrībai pavēstījusi valsts kontroliere Inguna Sudraba.Grūti atcerēties pat gadu, kad publiskajā telpā izskanēja prātula, ka «pievākšanas» domāšanu nav reāli mainīt un būs jāapmirst vismaz pāris paaudzēm, lai postpadomju tieksmes izzustu kā rīta migla. Un diezin vai šajā brīdī būtu vajadzīgs barot sevi ar mierinājumiem, ka vēlme paņemt kaut ko no tā, kas nepienākas, pazudīs pati no sevis.Vietā jautājums kādēļ, ņemot vērā jau pašreizējo likumdošanas bāzi, «uz vecām olām guļ» tiesībsargājošās iestādes? Ikvienā gadījumā, kad tūkstoši izmesti vējā pārmodernu telefonu, izcili dārgu našķu un citu objektīvi nevajadzīgu lietu iegādei, panti par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonas bezdarbību derētu kā āmurs uz naglas galvas.Ja vien Valsts kontrolei pietiktu resursu, tepat, Jelgavā, varētu «rakt» un pētīt gadiem no vietas – kā tā «sagadījies», ka pašvaldības struktūra nomā telpas pilsētas dārgākajā biroju ēkā; kur mistiski izkūp par daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanu maksātās summas; cik pamatota ir milzīgu papildu līdzekļu novirzīšana dažiem projektiem…Taču vismaz pagaidām «ziepju vārītāji» var justies diezgan droši. Atšķirībā no naudas lietām daudzās valsts un pašvalību struktūrās atbildības un soda rēgs šajā valstī ir caurspīdīgs – tas ne tikai nav saskatāms, bet arī nevienu reāli nebaida.
