Ja izdosies saņemt ES struktūrfondu līdzekļus, līdz 2012. gadam Jelgavā varētu tapt jauna koģenerācijas stacijas, kurā par kurināmo plānots izmantot koksnes šķeldu, kūdru un salmus. Šo ideju konceptuāli atbalstījuši arī domes deputāti. Siltumapgādes uzņēmums gan nesola mazākus apkures rēķinus, toties tādējādi iegūtu neatkarību no ārējām resursu piegādēm un siltuma cenas varētu būt prognozējamākas.
Biokoģenerācijas stacijas atrašanās vieta iecerēta Rūpniecības ielā 73, kur jau pašlaik ir katlumāja. SIA «Fortum Jelgava» valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa-Pundure skaidro, ka uzņēmuma eksperti sadarbībā ar kolēģiem no «Fortum Heat» pašlaik turpina izpēti jaunās koģenerācijas stacijas būvniecībai. Pie galvenajiem ieguvumiem tiek minēti dažādi kurināmā veidi: koksnes šķelda (60 procentu), kūdra (30 procentu) un atlikusī daļa – salmi. Ja izmantotu šos atjaunojamās enerģijas resursus, kurināmā komponente siltuma tarifā samazinātos gandrīz trīs reizes, un megavatstundas enerģijas ieguvei būtu jātērē septiņi lati līdzšinējo 20 vietā, kad tiek izmantota dabasgāze. Kaut arī izmaksas būtu zemākas, G.Cimdiņa-Pundure, prezentējot plānus domes sēdē, deputātiem nesolīja, ka varētu samazināties apkures rēķini, taču kā plusu minēja neatkarību no ārējām piegādēm. Kurināmā izvēli varētu variēt atkarībā no tā tirgus cenas. Tarifs varētu kaut nedaudz sarukt, koģenerācijas stacijā ražojot elektrību. Plānotā stacijas jauda – 20 megavatu elektrības un 40 megavatu siltuma. Kā ieguvums tiek minēts arī jaunu darbavietu radīšana, izveidojot bioloģiskā kurināmā ražošanas un sagādes sistēmu Jelgavas reģionā. Aprēķini liecina, ka ik stundu būtu jāsadedzina divas smagās kravas mašīnas piekabes kurināmā. Tam sadegot, atmosfērā nonāks mazāks kaitīgo izmešu daudzums nekā tad, ja dedzina gāzi vai citu fosilo kurināmo. Kā «Ziņas» informē «Fortum Jelgava» komunikāciju vadītāja Guntra Matisa, plānotais struktūrfondu atbalsts ir ap četriem miljoniem latu, bet pārējā summa – uzņēmuma līdzekļi. «Ja netiks saņemti ES struktūrfondu līdzekļi, stacijas būvniecību finansēsim no saviem līdzekļiem vai arī uzņēmums startēs nākamajā programmā atbalsta līdzekļu saņemšanai,» piebilst G.Matisa.
