Maijā Zemgales Reģionālā valsts darba inspekcija (VDI) rīko «būvniecības kampaņu», kuras laikā reģionā tiek apmeklēti lielie būvobjekti, īpašu uzmanību veltot nelegālās nodarbinātības atmaskošanai. Vakar pārbaudāmo objektu sarakstā bija Latvijas – Krievijas kopuzņēmuma «AMO Plant» topošā autorūpnīca.
Zemgales reģionālās VDI vadītājs Valdis Dūms un vēl trīs inspektori vakar no rīta ieradās minētajā objektā, lai izvērtētu, kā tiek ievēroti darba drošības nosacījumi, pārbaudītu darba līgumus, objektā pieejamos strādājošo sarakstus, apliecības un citus uzņēmuma dokumentus. Kāpēc mukt?Topošajā «AMO Plant» administratīvajā un ražošanas korpusā darbojas četri ģenerāluzņēmēji, kuru pakļautībā ir vēl vairāki apakšuzņēmēji. Objektā nodarbināti ap 60 strādājošo. Inspekcijas darbinieki tiek sagaidīti ar manāmu satraukumu. Tikmēr «Ziņas» ir liecinieces, ka no jaunceltnes cits pēc cita ātrā solī ārā nāk strādnieki un veikli dodas uz saviem vagoniņiem. Naskie vīri nelabprāt dzird inspektores lūgumu uzgaidīt, lai aprunātos. Nekur jau neaizmukt, jo VDI darbiniece ir tikpat mudīga un ātri viņus panāk. Strādniekiem tiek lūgts uzrādīt darba apliecības, kas ir pierādījums, ka viņi objektā strādā likumīgi un ir noslēgts darba līgums. Daži kungi nevar uzrādīt dokumentu, jo to esot aizmirsuši mājās. Tiek fiksēti personas dati un informācija par legālo vai nelegālo nodarbinātību pārbaudīta birojā. Tā kā likums neparedz, ka līgumu kopijām jāatrodas darbavietā, tiek gaidīts, līdz tos atved no firmu juridiskajām adresēm, kas vairumā gadījumu atrodas ārpus Jelgavas.Pēc pārbaudes V.Dūms atzina, ka nelegālais darbaspēks uzņēmuma teritorijā netika konstatēts un objektā pārbaudītie strādājošie varēja pierādīt, ka atrodas likumīgās darba attiecībās. Sīkas nepilnības atklātas vien darba drošībā, tās ģenerāluzņēmēji solījuši nekavējoties novērst. Nesaprasts palika tikai viens – kāpēc strādnieki, ieraugot VDI inspektorus, metās bēgt kur kurais. Vēlāk «Ziņas» novēroja vēl ko savdabīgu – ārpus teritorijas žoga pie novadgrāvja, kas aizaudzis meldriem un kurā tikpat kā nav ūdens, bariņā it kā makšķerējot tupēja vairāki vīri darba drēbēs, skatus pavērsuši objekta virzienā. Diemžēl viņi neatradās būvlaukuma teritorijā un pārbaudīt viņu personības inspektoriem nebija tiesību.Darba devēji neriskēV.Dūms atzīst, ka «AMO Plant» ir kārtējais pierādījums tam, ka lielajos būvobjektos nelegālā nodarbinātība pamazām tiek izskausta, īpaši pēdējo trīs mēnešu laikā tā samazinājusies līdz minimumam. Šomēnes akcijas laikā Zemgalē atklāti vien pāris gadījumu, kad cilvēki strādājuši bez līguma.«Nav ļaunā bez labā, jo krīze valstī darba devējiem likusi nopietni padomāt, vai ir vērts riskēt nodarbināt cilvēkus bez līgumattiecībām. Ja tas tiks atklāts, draudēs pamatīgs naudas sods un būvfirmai būs apgrūtinoši startēt izsludinātajos konkursos. Lielākas problēmas ir mazajos objektos, kur pastāv lielāka nelegālā darbaspēka iespējamība,» piebilst V.Dūms. Uzziņai Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41. panta 2. daļa nosaka – par darba līguma nenoslēgšanu rakstveidā juridiskām personām draud sods no 750 līdz 5000 latiem. Vācijā par nodarbināšanu bez līguma darba devējam var piemērot soda naudu līdz pat 500 000 eiro.
