«Par sevi pastāvēt un ļaunu nedarīt!» – tāds ir jelgavnieces Ināras Tupoļevas dzīves moto, viņa nupat saņēmusi valsts akciju sabiedrības «Latvijas dzelzceļš» goda nosaukumu «Dzelzceļa lepnums».
I.Tupoļevu šim goda nosaukumam izvirzījuši kolēģi. Pamatojums – dzelzceļā teicami nostrādāti jau vairāk nekā četrdesmit gadu. Pēc izglītības I.Tupoļeva ir ekonomiste, ar šo jomu bija saistīta viņas nodarbošanās Dzelzceļnieku apgādes daļā (padomju laikā dzelzceļš bija paramilitāra organizācija ar savu apgādes struktūru). No 1993. līdz 2008. gadam viņa ekonomistes zināšanas izmantoja Reģionālā apsaimniekošanas iecirkņa Jelgavas nodaļā, kas uzturēja dzelzceļa ēkas un būves. Nu jau vairāk nekā gadu I.Tupoļeva tajā pašā darbavietā strādā par administratori.«Ināra ir ļoti atsaucīgs cilvēks. Viņa arī organizē kolektīva sabiedrisko dzīvi. Darbabiedri viņu ciena par profesionālajām zināšanām un pieredzi,» stāsta nodaļas priekšnieks Jāzeps Cimaškevičs.I.Tupoļeva ir politiski represētā. Viņas māti Edīti Ramlau, kas cēlusies no Krievijas latviešiem, uz Sibīriju izsūtīja divas reizes – 1937. gadā no Krievijas un 1950. gadā no Latvijas. Pēdējā izsūtījumā viņai līdzi bija arī tikko dzimusī meita Ināra. Kopš 1955. gada I.Tupoļeva dzīvo Jelgavā. Pēc savulaik pārciestā mūsdienu salīdzinoši sīkās problēmas Ināru nenomāc. Viņas možums un iejūtība ir atbalsts citiem. Tupoļevu ģimenē izaudzināti divi dēli un jau priecē mazbērni.«Mūsu nodaļā ir sieviešu kolektīvs, un tad ne vienam vien liekas, ka neiztikt bez aprunāšanas. Taču es pēc iespējas mierīgāk cilvēkam saku acīs, ja ir kāda problēma, par kuru domāju citādi,» teic «Dzelzceļa lepnuma» laureāte.Minētais goda nosaukums piešķirts otro gadu. Šopavasar to izpelnījušies deviņi valsts akciju sabiedrības «Latvijas dzelzceļš» darbinieki.
