Drošības policija vakar speciāli organizētā sanāksmē pārrunājusi jautājumus, kas saistīti ar iespējamo balsu pirkšanu 6. jūnijā gaidāmajās pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tas, ka tāda prakse pastāv ne tikai citviet pasaulē, bet arī Latvijā, mums nav daudz jāskaidro. Pietiek atcerēties slavenos «Zīgerista banānus» jau tālajos deviņdesmitajos gados. Lai gan jāteic, ka šāda balsu pirkšana Saeimas vēlēšanām – iesēdinot autobusā, pa ceļam uz vēlēšanu iecirkni apdāvinot ar lētiem niekiem un dodot tos pašus dienvidu augļus – ir gana prasts veids, lai vāktu papildu balsis. Taču ir pietiekami daudz informācijas, ka līdzīgi – maksājot naudā un graudā – manipulēts arī pirms citām balsošanām. Starp citu, šī liga nav apgājusi arī dažu labu Jelgavas un rajona vēlēšanu iecirkni, uz kuru vēlētājus viena otra partija aiztransportējusi aizdomīgi organizēti. Bet, kas pie rokas nav pieķerts, to tiesāt nevar. Te drīzāk jārunā par katra atsevišķa vēlētāja godaprātu un partiju novērotāju modrību gan vēlēšanu iecirkņos, gan pie tiem. Ne mazāk bīstama un, ticamākais, jūnija vēlēšanās sagaidāma ir netiešā balsu pirkšana. Gan jau dažam labam uzņēmējam, kurš simpatizē vienam vai otram deputāta kandidātam vai partijas sarakstam, radīsies vēlme saviem darbiniekiem pieprasīt balsot par savām kandidatūrām. Ja nebalsosi, draudēs atlaišana, kas šodienas reālijās nav patīkama perspektīva. Darba devēji strādājošajiem var pieprasīt uzrādīt atlikušās vēlēšanu zīmes. Kā pret to cīnīties, viennozīmīgu atbilžu nav. Var aicināt vēlētājus godprātīgi nobalsot pēc savas pārliecības, bet «vajadzīgo» zīmi, ko uzrādīt negodīgajam darba devējam, «pielasīt» no neizmantoto kaudzītes.
