Kolekcionārs Leons Kesmins īsti nezina, ko nozīmē brīvdienas, jo visu laiku taču ir, ko darīt.
Smaidīgs, sarunās domīgs, pat pavairāk skeptisks. Aizrautīgs, varošs un labvēlīgs. No skata nepateiksi, ka Leonam Kesminam ir pāri septiņdesmit gadu. It bieži autokolekcionāru redz sarīkojumos, kur piedalās viņa lolojumi – vecās automašīnas un motocikli. Vienīgā ne tikai JelgavāArī nākamās nedēļas nogalē Jelgavas Pilsētas svētkos viņš būs ugunsdzēsēju formā pie sava «Ford Vairoga» stūres. Šo smago automašīnu trīsdesmito gadu beigās ražoja tepat Latvijā (lielā mērā armijas vajadzībām), un šī ir vienīgā unikālā no izlaistā tūkstoša, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Līdz pat 1963. gadam šis «Ford Vairogs» kalpoja Jelgavas ugunsdzēsējiem (runā, ka vairāk lietots izklaides braucieniem), tad mašīna pamesta rūsēja un droši vien būtu dabūjusi galu Liepājas metalurģiskajā kombinātā, ja to pēdējā brīdī nepamanītu Leons ar dažiem saviem darbabiedriem no 4. autotransporta uzņēmuma (tā bija viņa darbavieta vairāk nekā divdesmit gadu). Kolekcionārs stāsta: «Strādājot par galveno mehāniķi un reizē arodbiedrības priekšnieku (kompartijā Leons nav bijis – red.), man nācās domāt, kā vīriem garāžās un mehāniskajās darbnīcās novērst vai vismaz mazināt dzeršanas kāri. Alkoholisms ir viena no visu nelaimēm, kas autotransporta uzņēmumā ir sevišķi bīstama. Tad manīju, ka šajā lietā var palīdzēt veco mašīnu atjaunošana. Proti, ja remontē auto, kas ir vienkāršs transporta līdzeklis, ar laiku iestājas zināma rutīna, kas var vedināt dzīves piepildījumu meklēt neceļos. Taču, atjaunojot vecās automašīnas, cilvēks kļūst zinātkārāks, inteliģentāks, pat azartisks, un dzeršanas kāre mazinās.» Naudu nežēloTā gluži nav, ka Leons pats nekad neliktu glāzīti pie lūpām, taču viņš zina mēru. Toties attiecībās ar tehniku viņam tā neesot. «Ja gadās spiedīgi apstākļi, varu ēst visprastāko maizīti, pat avīzi nepasūtīt. Taču, ja man kā kolekcionāram piedāvās kādu sen meklētu mašīnas oriģināldetaļu, atdošu pēdējo naudu,» par sevi pasmaida Leons Kesmins. No kurienes Leonam interese par tehniku? To viņš īsti nevar izskaidrot. Bērnībā nācās augt bez tēva, kurš līdz 1956. gadam bija izsūtījumā Sibīrijā. Tomēr neviļus pēckara gados Leons apguva autolietu pamatus. Kopā ar brāli Vitautu viņi iedarbināja «Fordu», kuru armija bija pametusiCenu pagastā Balpēteros saimniekoja Brēhmaņu ģimene, pie kuras Kesmini rada patvērumu kara un staļinisko represiju laikā. Leona brālis Vitauts kļuvis par dārznieku, bet viņš stingri aizgāja tehnikas virzienā, sākot karjeru kā kolhoza mehāniķis. Cita vēsture«Pēc kara mācījos Garozas skolā, kas bija no Balpēteriem apmēram astoņu kilometru attālumā. Nez kur atradās Latvijas laika grāmata – Aleksandra Grīna «Dvēseļu putenis». Tā, protams, nebija reģistrēta skolas bibliotēkā, taču gāja no rokas rokā, un tas, šķiet, bija pirmais, kas man lika saprast, ka blakus kara uzvarētāju propagandai pastāv nacionālā vēsture, kas cilvēkus dziļi interesē,» stāsta Leons Kesmins, kurš to atrod vecajā tehnikā. Leons pats nekad nav bijis ugunsdzēsējs, taču Jelgavas ugunsdzēsēju depo vienā garāžā ir viņa iekārtotais Ugunsdzēsības muzejs, kur stāv unikālais «Ford Vairogs». Atbrauc iekšlietu ministrs un izsaka pateicību par ekspozīciju, kas labi noder, lai skolēniem skaidrotu ugunsdrošības noteikumus. Ierodas tās pašas ministrijas klerks un brīnās, kur tāds muzejs iegrāmatots. Vēl interesanti, ka Ugunsdzēsības muzejs, kuram pateicības vārdus veltījuši gan vācieši, gan krievi un zviedri un kuru veselām klasēm apskatījuši skolēni, pastāv bez kāda valsts vai pašvaldības finansējuma. To apkalpo paši ugunsdzēsēji no darba brīvajā laikā. Kādi ir nākotnes plāni? Kalendārā ir izstādes un braucieni. Patlaban Leons Kesmins strādā pie vecākās amerikāņu sērijveida automašīnas «Ford T» atjaunošanas. Var piebilst, ka intervijas laikā muzejā it bieži atskanēja «Ford Vairoga» zvans. Tikuši prom no vecāku acīm, ap ekspozīciju darbojās trīs apmēram sešgadīgi, šķiet, tuvējās sētas bērni, kuri bija pienākuši pie ugunsdzēsēju depo mirklī, kad atvērās muzeja durvis. Leons Kesmins viņiem atļāva ienākt, un sajūsma bija neaprakstāma. ViedokļiAlfrēds Zamockis, Ozolnieku Motosporta muzeja vadītājs:Agrāk, padomju laikos, Leons Kesmins nebija tāds vecās tehnikas ķīlētājs, un es brīnos, kur viņš tā ieurķējies šajā lietā. Pamazām izaudzis par riktīgu retro tehnikas vīru, kurš veic brīnumus. Lai viņam izdodas! Lelda Kesmina, sieva: Pie Leona hobija esmu pieradusi, un man ir prieks, ka cilvēkam arī pensijas gados atrodas nodarbošanās un sirdslieta, ko ģimenē visi saprotam. Izbraukāta gandrīz visa Latvija, tiekoties ar citiem kolekcionāriem. Tāda ir mūsu dzīve. Leons Kesmins Dzimis Jelgavā 1936. gadā Mehāniķis, absolvējis Kandavas tehnikumu. Strādājis kolhozos, visilgāk Jelgavas 4. autotransporta uzņēmumā Hobiji: mūzika (ģitārists) un veco automobiļu un citas tehnikas kolekcionēšana Precējies ar Leldu (dzimusi Miziere) 1970. gadā, ģimenē izaudzināta meita un dēls, rūpējas par mazdēlu Reini, kuram arī interesē tehnika
