Una, septiņgadīgās Sintijas mammaGluži neticami – mans bērns izaudzis tik liels, ka rudenī jāiet skolā. Līdz apziņai tas nonāk pamazām, jo notiek gatavošanās, kā mēs saucam, skoliņas izlaidumam, iepazīstamies ar jauno klases audzinātāju un sākam noskaidrot, kādi mācību materiāli būs vajadzīgi un kas vēl jāatkārto. Meita neiet bērnudārzā, bet sagatavošanās grupā pie skolas, kas, manuprāt, ir liels ieguvums, jo šie bērni piedalās visos skolas pasākumos, dzird zvanu, iepazīst vidi, pedagogus, kas viņus sagaida. Tajā pašā laikā bērniem iekārtota ļoti jauka telpa, kur viņi var gan mācīties, gan spēlēties.Par meitu esmu diezgan droša, ka viņa tiks galā, jo skola, kur viņa mācīsies, ir neliela un arī mācībās veicas labi. Būs vien jāpatrenē lasīšana, lai gan tā pat neesot oficiāla prasība, tomēr skolas vēlas, lai to māk darīt itin raiti. Psiholoģes ieteikumi Vasarā pirms skolas apgūtās iemaņas ikdienā var turpināt nostiprināt ar spēles un rotaļas palīdzību, uz ko bērni parasti ir ļoti azartiski. Piemēram, risināt vienkāršus teksta izdevumus: Mašīnā brauc trīs cilvēki, bet kabatā ir divas konfektes. Cik pietrūkst? Vai attīstīt fonemātisko dzirdi: Peld milzīgs, tukšs kuģis. Kraujam iekšā visu, kas sākas ar burtu k! Vai pilnveidot ģeogrāfiskos priekšstatus: Tūlīt būsim Kuldīgā, varēsi izlasīt pilsētas nosaukumu! Kuldīga atrodas Kurzemē un tai cauri plūst Venta! Nerunāt nicinoši un «nesodīt» ar skolu, bet drīzāk uzslavēt: «Skat, cik tu liels, kā skolēns māki sadalīt!» Sešarpus septiņu gadu vecumā bērnā nostiprinās paškritika, kad viņš spēj izvērtēt, cik labi vai nepilnīgi sanācis darbiņš, tāpēc nevajadzētu bērnu arī pārlieku lielīt, kas pazemina vecāku viedokli viņa acīs. Iemācīt mācīties! Teiciens «Mēs ejam 1. klasē!» ir vistīrākā patiesība. Ne visu laiku sēdēt blakus, bet pārraudzīt mācīšanās procesu vajadzētu vismaz pirmo pusgadu. Radināt atbildēt par savām lietām, kas jāmāca jau krietni pirms skolas. Viens no līdzekļiem – ļaut bērnam izjust sekas, ka viņš kaut ko aizmirsis vai pazaudējis!
