Priekšvēlēšanu laiks, šķiet, ne ar ko citu nemaitā ikdienu kā ar savu nožēlojamību un liekulību. Nerunāsim par galvaspilsētas censoni, kurš nešaubās, ka smadzenes būs sakompostrētas tādam vēlētāju skaitam, ka visu pulcināšanai un pacienāšanai jānoīrē vesela arēna un, kas zina, daži futbola stadioni piedevām.Paskatīsimies tepat apkārt. Praktiski neviens pasākums neiztiek bez līdz apnikumam redzētajām un ne tās pozitīvākās asociācijas raisošajām personālijām, kas citkārt bez rēgošanās sabiedrībā un demagoģijas dzirnu malšanas iztiktu itin labi un vēl drošības labad noslēptos kabinetos. Pēc četriem gadiem šis pūlītis pēkšņi dodas «tuvāk tautai».Pilsētmērs kā pēc starta šāviena ar hronometra precizitāti pēc iepriekš ieplānota grafika visām tā vieglāk manipulējamām auditorijām cenšas «iesmērēt» analoģisku prezentāciju, skaidrojot sētniekiem uzņēmējdarbības nozīmi, bērnudārzu personālam sasniegumus atkritumu izvešanā un pašvaldības policistiem – terora draudus. Citi iekšējiem skandāliem apvīti «aktīvisti» veselības pasākumu pārvērš krāsainā politiskā reklāmā… Vēl citi, bruņojušies skaļiem saukļiem, organizē dzīves pabērniem veltītus pasākumus, atrādot partijas elites noģīmjus un biezā slānī bārstot vispārīgas frāzes par kaut kā integrēšanu, atbalstīšanu un veicināšanu… Tas vispār atgādina kaut ko līdzīgu politiskajai pedofilijai, kas gana brangas dividendes nesusi visos laikos… Divi vietējie rupori publiskajā telpā izvērsuši sīvu «basketbola karu», te bārstoties ar savstarpējiem pārmetumiem groza bumbas nīcināšanā, te manipulējot ar vārdiem…Viktors Igo par šādiem darboņiem izteiktos – Les Miserables. Nožēlojamie. Bet kurš jelgavnieks tādus vēlas redzēt priekšstāvju augstumos?
