Ieilgušais sausais un vēsais laiks atstājis negatīvu iespaidu uz daudzu kultūraugu attīstību – lopiem ganībās trūkst zāles, vasarāji dīgst kūtri, bet ziemāji dzeltē.
No šodienas akciju sabiedrības «Lielplatone» 190 piena devēju dodas ganībās, taču Platones upītes krastos iekārtotajos aplokos gotiņu pamatbarība būs nevis lekni sazaļojusi zāle, bet gan iepriekšējā gadā ziemai sagatavotā skābbarība. Nepieredzēti ieilgušais sausums liedzis ganībās izaugt biezai zālei, nabadzīga arvien izskatās rudenī iesētā lucerna, bet pavasara sējumi pat nedīgst. Ja kārtīgs lietus tuvākajā laikā neuznāks, saimniecībai vajadzēs pat atkārtot pirms kādiem gadiem praktizēto metodi, kad sausuma dēļ skābbarības bedrēs lika nevis lucernu vai ganību zāli, bet gan ziemāju labību, jo, kā uzsver «Lielplatones» valdes priekšsēdētāja Anita Bērziņa, ražīgās gotiņas bez barības atstāt nevar.Izsaluši un nesadīguši lucernu laukiSalīdzinājumam der minēt, ka iepriekšējos pavasarus jau maija pēdējās dienās akciju sabiedrībā «Lielplatone» sāka gatavot barību nākamajai ziemai. Šogad šis darbs jāatliek uz laiku, kad lucernas lauki būs pietiekami sazaļojuši. Pirms nedēļas aplokos izlaistas saimniecības telītes, bet piena devējas ganos dodas šodien. «Pie mums aizvien ir sausums,» saka A.Bērziņa, bet pagaidām glābiņš ir pērn ievāktā un skābbarībā sagatavotā barība ziemai. Pagājušajā vasarā gan zāle, gan lucerna labi saauga, tādēļ raibaļas to ziemā nav noēdušas. Taču par turpmāko piebarošanu, ja nokrišņu nebūs, Lielplatonē ir neziņā. Rudenī iesētā lucerna arvien kārtīgi nav saņēmusies, tai par sliktu nācis ne tikai kopš aprīļa sākuma vērojamais sausums un vēsās naktis, bet arī ziema bez sniega. «Sējumi izsala, arī pavasarī sētie sadīguši reti,» saka A.Bērziņa, piebilstot, ka kārtīgam lietum vajadzējis būt jau aprīlī, bet tas arvien nav sagaidīts. Šā iemesla dēļ jāatliek arī ierastā tradīcija maija beigās sākt gatavot skābbarību nākamajai ziemai. «Vienu gadu jau tā bija, ka bedrē likām labību,» akciju sabiedrības vadītāja pieļauj, ka arī šogad var nākties ziemājiem nevis ļaut briedināt graudus, bet gan tos pļaut un gatavot kā lopbarību. Varbūt būs jādomā par laukaugu laistīšanu Šis ir jau trešais gads pēc kārtas, kad mūsu valstī pavasarī nav pietiekamu nokrišņu, lai labības lauki justos labi un sāktu aktīvi attīstīties pēc pārziemošanas vai iesēšanas. Kooperatīvās sabiedrības «Latraps» agronoms laukaugu audzēšanas tehnoloģiju eksperts Ģirts Ozols «Ziņām» atzīst, ka, iespējams, nepateicīgie laikapstākļi arī mūsu lauksaimniekus varbūt ne tūlīt, bet pēc kādiem desmit gadiem varētu piespiest kviešu, rapšu un miežu laukos ierīkot laistīšanas sistēmas. Ierastas tās ir Francijas un Itālijas zemnieku īpašumos, tādēļ Ģ.Ozols pieļauj, ka tā reiz varētu būt nepieciešamība, nevis ekstra, arī pie mums. Lauki pašlaik nav tie labākie, secina speciālists. Viņš akcentē, ka neierasti Latvijas apstākļiem ieildzis sausums, turklāt maija otrajā pusē aizvien ir pārlieku vēss laiks ar plus desmit, trīspadsmit grādu vidējo diennakts temperatūru. «Kur mazāk mitruma un mālainākas augsnes, vasarāji vispār nav sadīguši,» saka Ģ.Ozols, gan piebilstot, ka salīdzinoši labākā situācijā ir ziemāji, kas, sagaidījuši lietu, var vēl dot izcilas ražas. Sausums daudz nekaitē arī rapšiem, jo dziļā sakņu sistēma spēj augus nodrošināt ar mitruma minimumu. «Savukārt aukstuma dēļ rapši ilgāk zied, tādēļ iespējamas lielākas ražas,» vērtē agronoms. Atmirst ziemāju apakšējās lapasTaču vēsais un sausais laiks kviešiem un citām labībām bloķējis iespēju uzņemt barības vielas. Kaut arī lauki laikus mēsloti, daudzviet ziemāju sējumos sausuma iespaidā sākušas dzeltēt un atmirt apakšējās lapas. Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Zemgales reģiona kaitīgo organismu lauka monitoringa maršruta pārbaudēs aizvadītajā nedēļā noskaidrota fitosanitārā situācija Jelgavas rajonā, un inspektors Jānis Miglāns «Ziņām» skaidro – lielā daļā ziemāju lauku uz augu apakšējām lapām atrodama neliela graudzāļu miltrasas un plankumainību izplatība. Vietām novērota pastiprināta labību tripšu koncentrēšanās un laputu koloniju veidošanās. Labību spradži vasarājiem lauka malās bojājuši gandrīz pusi visu augu, tomēr bojājuma pakāpe ir vāja. Sabiezinātos sējumos novērota graudzāļu miltrasa.Ziemas rapšos, kas sasnieguši pilnzieda stadiju, vēsais laiks un lauku apstrāde ar insekticīdiem ievērojami samazinājusi krustziežu spīduļu un pāksteņu pangodiņu skaitu. Uz apakšējām lapām novērota neliela sausās fomozās puves un sausplankumainības izplatība. Savukārt agrīnajos kartupeļu stādījumos, kas sākuši dīgt, jau novērota kartupeļu lapgraužu vaboļu barošanās. Atrasti arī pirmie šo vaboļu olu dējumi, tādēļ augu aizsardzības eksperti iesaka regulāri apraudzīt dīgstošos kartupeļu laukus, lai savlaicīgi sāktu Kolorādo vaboļu ierobežošanas pasākumus.
