«Viss sākās ar to, ka man uzdāvināja datoru. Pilsētas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā apguvu tā lietošanu un iesaistījos projektā «Manas jaunības pilsēta Jelgava»,» stāsta Dzintars Priednieks. Viņš ir viens sešpadsmit radošās studijas «Seniori Jelgavai» dalībniekiem, kuri radījuši digitālo grāmatu.
Visi studijas dalībnieki atzina, ka ieguvuši jaunus draugus. Savukārt prasmes, ko iemācījušies Pieaugušo izglītības centrā, palīdz ikdienas dzīvē. Digitālajā grāmatā apkopotās atmiņas ietver laika posmu no pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigām līdz septiņdesmitajiem gadiem.Raimonds Inne pierakstījis 18.novembra svētku iespaidus pirmajā Latvijas brīvvalstī. Tolaik svētku vakarā svecītes mirdzējušas vai katrā logā un svētku ugunis rotājušas ne tikai centru, bet arī necilo Filozofu ielu.Savukārt Lilita Ozola stāsta par studentu dzīves tradīcijām, tostarp arī piecdesmitajiem gadiem, kad kā «brīnumlīdzeklis» padomju impērijas lauksaimnieciskās ražošanas pieaugumam tika izmēģināta Kazahstānas stepju uzaršana.Helēna Stepiņa atmiņu skicē ar nosaukumu «Stāsts par mani, velosipēdu, Beriju un milici» raksta par savu ceļojumu 1953. gada 27. jūnijā no vecāku mājām Tērvetē uz Jelgavu, ko viņa patstāvīgi ar velosipēdu veica trīspadsmit gadu vecumā. Pilsētā viņai velosipēdu atņēma milicis, un trīsdesmit kilometrus uz mājām nācās iet kājām. Tā diena bija nozīmīga, ka, veicot Kremļa apvērsumu, par valsts nodevēju tika pasludināts Berija. Savi stāsti ir arī pārējiem trīspadsmit projekta dalībniekiem…Grāmata sagatavota digitālā formātā kompaktdiskos un ir pieejama PIC mājas lapā.Vairāk lasiet trešdienas, 27.maija, «Zemgales Ziņās».
