Staļģenieks Agris Zakss krūmājus nevis dedzina, bet sasmalcina un piedāvā kā apstādījumu mulču; dārzkopji drupināto koksni vērtē pozitīvi.
Jelgavnieki Agri Zaksu varēja ievērot mēneša sākumā notikušajās Stādu dienās Jelgavas pils parkā. Viņš apmeklētājiem piedāvāja 50 litru maisos pildītu drupinātu koksni – sasmalcinātu alksni viegli sārtā tonī un baltu mulču no citiem kokiem. Viens maiss – pusotrs lats. Salīdzinājumam jāmin, ka priežu mizu mulča veikalos iegādājama uz pusi dārgāk, tāpēc «Ziņas» skaidroja, kur un kā Zaksa kungs tik lēti ražo augsnes sedzējmateriālu. Bez noteiktas darbavietasTikšanos ar Agri sarunājam Staļģenes centrā Jaunsvirlaukas pagastā. Kaut iebraucam ar vismaz pusstundas kavēšanos, tūdaļ pieripo viņa «golfiņš». Pēc mirkļa, pasveicinājis ciemata centrā sastaptus paziņas, viņš aicina mūs sekot uz stādaudzētavu «Ozoli» desmit minūšu brauciena attālumā. Kokaudzētavas sētā, ceļmalās guļ kaudzītēs sakrauti grāvjos izcirstie krūmi. Izrādās, tie apžūst, lai pēc laiciņa tiktu nevis vienkārši sadedzināti, bet gan mazā agregātā sasmalcināti un ieklāti stādaudzētavā topošās ziemciešu dobes pamatā. Indulis Branaburgs, kokaudzētavas «Ozoli» saimnieks, ir tikai viens no Agra klientiem. «Zarus maļam dažādās vietās – kur vajag. Ja mežā «iet» kailcirte, tur arī sadrupinām, beram kaudzēs un fasējam maisos,» viņš saka, tūdaļ piebilstot, ka nemaz negribot rādīt, kā drupinātā koksne top. Kāpēc? «Tad tas būtu pārāk atklāti, jo es esmu pirmais, kas ar to nodarbojas,» lepojas Agris. Kaut arī villu jūrmalā pagaidām neuzcelsi, iztikai pietiek, viņš nosaka. Kamēr iekur ugunskuru, divas kaudzes pārtop šķeldāKrūmu un zaru mulču Zaksa kungs pamazām sāka ražot pirms četriem pieciem gadiem, bet tirgošanai nopietnāk klāt ķērās pērn. Ar mežu lietām viņš iepazinās deviņdesmito gadu beigās, strādājot «Latvijas valsts mežu» stādaudzētavā Jelgavā. Pēc gada kopis grāvmalas, ar trimeri pļaujot zāli un cērtot krūmus. Vēl pēc laika viņš saprata, ka valsts mežos kailcirtēs palikušos koku zarus vienkārši sadedzināt nav prāta darbs un ka no šā materiāla var gūt ienākumus. Reģistrējās kā individuālā darba veicējs. Pirms trim četriem gadiem par septiņiem tūkstošiem latu iegādājās zaru drupināšanas agregātu – šķeldotāju –, kura kredīts nu jau veiksmīgi nomaksāts. «Kamēr uzkur ugunskuru, lai dedzinātu zarus, mēs divatā jau divas trīs zaru kaudzes esam sašķeldojuši,» viņš tomēr raksturo salīdzinoši vienkāršo drupināšanas tehnoloģiju. Pirms gadiem esot bijis arī izdevīgi tīrīt grāvjus un sasmalcinātos zarus atstāt uz zemes, jo par katru sakopto kilometru maksāti 120 latu. Tagad tāda nodarbe sanāktu tikai savam priekam, jo par 70 latiem kilometrā neesot vērts aparātu darbināt. Pašlaik viņa klienti ir mežu un aizaugušu teritoriju īpašnieki. Pārveidojas par kompostuSarunas laikā jau esam nokļuvuši «Ozolu» saimniecības pagalma sākumā. Tur pirms pāris gadiem iedēstīti skujeņi un košumkrūmi, bet kā dobes mulčējamais materiāls izmantoti Agra drupinātie lapu koku zari. Mulčējums kļuvis mazliet iepelēks, taču savu funkciju (pasargāt no intensīvas nezāļu augšanas un saglabāt augsnē mitrumu) nav zaudējis. Gluži pretēji – apakšējā materiāla kārta pat sadalījusies, bagātinot zemi ar kompostam līdzīgu vielu. «Ja vēl apstrādātu ar slāpekli, sadalītos ātrāk,» vērtē individuālā darba veicējs, rādot, ka trīs gadu laikā cauri mulčas slānim tikušas tikai dažas daudzgadīgās nezāles.Lapu koku drupinātās koksnes izmantošana daudz neatšķiras no priežu mizu mulčas. Labi sagatavotā un no nezālēm brīvā augsnē, kad tajā iestādīti pamata augi, uzber ap piecu centimetru slāni. «Labāk vismaz septiņus centimetrus – ja ber, tad ber,» secina I.Branaburgs. Ja līdzekļu vairāk un saimnieks slinkāks, zem mulčas var ieklāt kādu ūdenscaurlaidīgu ģeotekstila (līdzīgs melnai plēvei) slāni, kas vēl pamatīgāk aizturēs nezāles. Engurē ir rožu audzētāji, kas Agra Zaksa ražoto mulču sekmīgi izmanto lielās platībās. Arī I.Branaburgs, rādot pērnruden iekārtotu ziemciešu dobi vairāku simtu kvadrātmetru platībā, slavē kolēģa darbu: «Kāda jēga pirkt priežu mulču, ja šis ir krietni lētāks materiāls. Turklāt pēc gadiem pieciem koksne būs satrūdējusi.» Stādaudzētājs ir pārliecināts, ka tādējādi iespējams arī uzlabot augsnes struktūru un sastāvu. Engures rožaudzētājs Agrim teicis, ka skuju koku mizu mulča vairāk saista dažādas slimības, turklāt par labu drupinātajiem lapu kokiem nāk tas, ka šāda mulča nepaskābina augsnes reakciju. Tirgos pats un klās rotaļlaukumosDomājot par attīstību, Agris pirmām kārtām grib mulču tirgot bez starpniekiem. Samalta rupjākā frakcijā, lapu koku koksne ir vērtīgs šķeldas materiāls. Zviedri vienu beramo kubu ostā no mūsu pārpircējiem iegādājoties par 28 latiem, taču starpnieki tiešajiem ražotājiem gatavi maksāt četrarpus latu par kubu. Zaksa kungs iecerējis par savu nodarbi saņemt sertifikātu, lai kaimiņvalstu interesentiem ražojumu varētu tirgot pats. Tuvākajā nākotnē viņš domā izmēģināt koksni drupināt, lai izmantotu bērnu rotaļu laukumos. Dabīgais materiāls, krāsots ar ekoloģiskām krāsām, tajos būtu gan košs akcents, gan drošs pamats. A.Zaksa drupinātā koksne, šķeldota smalkākā un viendabīgā frakcijā, nonākusi gan Spīdolas ģimnāzijas apstādījumos Jelgavā, gan pie zemeņu audzētājiem ieklāšanai starp ogulāju ceriem. Dārznieki šo materiālu novērtē, savukārt Agris veiksmīgi spītē dižķibelei un gūst aizvien jaunus klientus.
