Kamēr otrā pasaules malā ASV prezidents Baraks Obama paziņo, ka šīs valsts ekonomika pēc pēdējās desmitgadēs smagākās krīzes sāk izrādīt stabilizēšanās pazīmes un amerikāņi «pakāpušies atpakaļ no bezdibeņa malas», okeāna šajā pusē – Latvijā – tiekam iepazīstināti ar drūmām un vēl drūmākām nākotnes ainām. Piemēram, Saeima nupat piešķir tiesības noteiktos gadījumos finanšu ministram dot rīkojumu Valsts kasei apturēt maksājumus. To viņš varēs darīt, ja noteiktā laika posmā būs samazinājušies budžeta faktiskie ieņēmumi. Tad Valsts kase noteiks maksājumu aizkavēšanu vai samazināšanu. Uz šā fona nupat panāktā vienošanās starp Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību un Izglītības un zinātnes ministriju, ka visiem pedagogiem samaksa par darba likmi tiks samazināta par piektdaļu, izskatās pēc gaiša cerību stara. Tādā nozīmē, ka mazāk pedagogu zaudēs darbu, lai arī nāksies vairāk strādāt.Tomēr jāteic, ka pamiers ar pedagogiem, iespējams, vien izskatās pēc valdības panākuma. Jo tieši pedagogi līdz šim izrādījušies visorganizētākie un spējīgākie sarīkot masveida protesta akcijas. Ja ņem vērā, ka šīs profesijas pārstāvju Latvijā ir vairāki desmiti tūkstoši, tieši viņi var izrādīties organizētais spēks, ap kuriem konsolidēsies protestētāji nākotnē. Iespējams, tas pat nav slikti, jo ir cerība, ka akcijas noritēs miermīlīgi un bez vardarbīgiem ekscesiem.
