Darba laiks, informācija, ceļa norādes, īpašnieku attieksme un piedāvājums svešvalodās ir daži faktori, kas raksturo, kā muzeji sagaida apmeklētājus. Jelgavas rajonā vēstures liecību interesenti galvenokārt atkarīgi no privātīpašnieku labvēlības, bet pilsētā, piemēram, ir sarežģīti apvienot Jelgavas pils muzeja un Kurzemes un Zemgales hercogu kapeņu apmeklējumu.
«Kopumā Jelgavas rajona muzejiem veicas labi – īpaši tiem, par kuriem informācija iekļauta bukletā «Jelgava un Jelgavas rajons». Tie iegājuši apritē, piemēram, Jāņa Čakstes muzejs «Auči», kur pēc Ziemassvētku kauju muzeja «Mangaļi» ir otrs lielākais apmeklētāju skaita kāpums,» stāsta Jelgavas pilsētas un rajona TIC galvenā speciāliste Vita Kindereviča, vienlaikus norādot, ka, izņemot Ziemassvētku kauju muzeju, kas ir Latvijas Kara muzeja filiāle, pārējās vēstures liecību glabātuves ir privātas un kalpo ne tikai muzeja vajadzībām.Vai pietiek motivācijas?Privātas rajonā ir, piemēram, rakstnieka Edvarta Virzas mājas «Billītes» Sidrabenes pagastā, Aspazijas muzejs «Daukšas» Zaļeniekos, kur pašlaik norit remontdarbi, kā arī minētās Latvijas pirmā prezidenta J.Čakstes mājas Sidrabenē. Tomēr, kā atzīst TIC speciāliste Tabita Šķerberga, iepriekš sazvanoties ar īpašniekiem, tās visas ir apmeklētājiem pieejamas.«Mūsu rajonā dzīvojuši daudzi izcili novadnieki, taču šis potenciāls netiek pienācīgi attīstīts un izmantots,» uzskata V.Kindereviča. Tam ir savi objektīvi iemesli, jo privātie muzeji nepretendē uz valsts vai pašvaldību finansiālu atbalstu, tāpēc to darbība atkarīga vien no īpašnieka motivācijas un iespējām kultūras mantojumu uzturēt un izrādīt interesentiem.LLU muzejs un kapenes ir šķirtiKrietni labākā situācijā ir pilsētas lielākie muzeji, tomēr arī to darbībā radušies vairāki šķēršļi, ko noteikusi nelabvēlīgā ekonomiskā situācija. Piemēram, Rundāles pils muzeja ekspozīcija «Kurzemes un Zemgales hercogu kapenes», kas atrodas Jelgavas pilī, interesentiem no jaunās sezonas apskatāmas vien piektdienās, sestdienās un svētdienās.«Līdz šim kapenes bijušas nerentablas, tāpēc apsvērām domu tās slēgt, tomēr pagaidām pieņēmām lēmumu strādāt nedēļas nogalēs,» stāsta Rundāles pils Apmeklētāju apkalpošanas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Biļeviča, norādot, ka nevedas arī sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU).LLU muzeja vadītāja Ginta Linīte gan neizprot šādu attieksmi un pauž nožēlu par radušos situāciju. «Ideāli bija vēl nesenā pagātnē, kad kapenes strādāja visas septiņas dienas,» vērtē G.Linīte. Jāpiebilst, ka LLU muzejs atvērts tikai darba dienās, tomēr, ja sarunā, to var aplūkot sestdienās, kad atvērta arī universitātes teritorija.Tulkots arī svešvalodāsPlaša ekspozīcija aplūkojama Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, ko īpaši iecienījuši skolēni, kam iestādes apmeklējums ir par velti, kā arī ģimenes un seniori, kuri ar vēstures liecībām bez maksas var iepazīties sestdienās.«Mūs, protams, apmeklē arī ārvalstu tūristi, tomēr viņi nav vairākumā,» stāsta muzeja direktora vietniece Marija Kaupere, nepiekrītot vairāku ārzemju viesu pārmetumam, ka trūkst informācijas svešvalodās.«Nav tulkota pati etiķete, bet pieejami ekspozīciju apraksti gan angļu, gan krievu un vācu valodā. Atsevišķām ekspozīcijām ir audio gidi krievu, latviešu, poļu, arī angļu un nedaudz vācu valodā,» teic M.Kaupere, atklājot, ka iestādē nav gida štata vienības, tāpēc ekskursiju vadīšanu svešvalodā uzņemas paši muzeja speciālisti. Lai gan vēstures liecību glabātuve pirmdienās un otrdienās ir slēgta, iepriekš piesakoties, to var apskatīt arī šajās dienās.
