Lauku inženieru fakultātes studente Anda Gotlaufa izvirzīta LLU Senāta stipendijai.
Kas Anda būs pēc pieciem vai desmit gadiem? Par to divdesmit divus gadus vecā meitene daudz nefantazē. Viņa gan domā, ka pēc bakalaura grāda iegūšanas studēs maģistrantūrā. Taču, vai tālākā būs inženiera vai akadēmiskā karjera, varbūt vēl kas cits, to dzīve rādīs. Domājot par perspektīvu, ar šodienas izjūtām un prātu Anda vis negribētu savu iespēju piepildījumu meklēt kaut kur Rietumos. Gan jāpiebilst, ka Andas vecākā māsa Sandra ieprecējusies Amerikā, kur studē jurisprudenci. Dzīvē nevar visu paredzēt un pa plauktiņiem salikt. Vajadzīga uzņēmībaVēl pirms pāris gadiem Lauku inženieru fakultātē vecāko kursu studentus firmas vilināt vilināja darbā, solīja labu algu, dažkārt maksāja stipendijas. Tagad daudzi projekti sašaurinājušies, studentam pašam jābūt rosīgākam – jāmeklē gan nākamā darba, gan arī prakses vieta. Šai vasarai Anda tādu atradusi uzņēmumā «Zemgales Eko». Runājot par Senāta stipendiju, viņa arī negaidīja, ka kāds tai virzīs. Pati gāja uz fakultāti un runāja, ka viņai ir labi rezultāti un dūša uz to pretendēt, arī nauda (110 latu mēnesī) studijām lieti noderētu. Protams, atbalstu no fakultātes Anda saņēma. Sveču un draudzības siltumā Izvēloties studēt vides zinātni un ūdenssaimniecību, Hidromeliorācijas fakultātes absolventa meita apzināti tēva Valda Gotlaufa pēdās tomēr neesot gājusi. Plānoto augstskolas studiju rezerves variants – Pārtikas tehnoloģijas fakultāte – gan būtu bijusi došanās mātes pēdās. Taču viņu saistījusi vides un ūdenssaimniecība. Madonas Valsts ģimnāziju absolvējot, bijis prātā vēl trešais ceļš – uz Ģeogrāfijas fakultāti Latvijas Universitātē Rīgā. Taču, ieraugot reflektantu garo rindu pie Latvijas Universitātes galvenās ēkas, meitene vēlreiz pārdomājusi, vai maz vēlas iekļauties lielpilsētas dzīvē un tai raksturīgajā cilvēcisko attiecību konveijerā. Ģimenē bija pārrunāts, ka Jelgavā lauksaimniecības studentu dzīve un arī saskarsme ar pasniedzējiem ir personiskāka, un tas ir nozīmīgi. Ja tu esi starp savējiem, daudz ko vari arī pieciest. Piemēram, 2007. gada februāra beigās uznāca tāds aukstums, ka…, pēc brīvdienām atgriežoties kopmītnes istabiņā, atklājies, ka temperatūra tajā tikai plus četri grādi. Kopmītnes vecas, radiatori un logi arī. Vajadzējis kopā ar istabiņas biedriem sadegt sveces un katlos nest istabā karstu ūdeni. Tagad Anda pārcēlusies uz izremontēto «luksusnumuru», un sadzīves apstākļi krietni uzlabojušies, bet grūtībās pārbaudītā draudzība palikusi. Uzticēšanās un atklātība ir viena no svarīgākajām īpašībām, ko studente augstu vērtē citos. Anda GotlaufaDzimusi 1986. gadā Madonā. Augusi piecu bērnu ģimenē, vecāki – Antra un Valdis Gotlaufi, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas 1983. gada absolventi.Mācības: pabeigusi Praulienas pamatskolu, Madonas Valsts ģimnāziju, Madonas Mūzikas skolā apguvusi flautas spēli. 2005. gadā iestājusies LLU Lauku inženieru fakultātē.Vidējā atzīme līdzšinējos studiju gados ir 8,385 balles, bet pēdējā ziemas sesijā – 8,419 balles. Kopš pirmā kursa pilda kursa vecākās pienākumus.Apbalvojumi: 2008. gadā ieguvusi profesora Jāņa Biķa Goda stipendiju, kurai viņu izvirzīja Lauku inženieru fakultātes studentu pašpārvalde.2009. gadā izvirzīta LLU Senāta stipendijai.Hobiji: dejošana (tautas deju ansambļa «Kalve» dalībniece), slēpošana, ceļošana. Par AnduDocents Kārlis Siļke:Uzņēmīga, izpalīdzīga. Izvēloties vides un ūdenssaimniecības specialitāti, Anda lielā mērā ir sava tēva, Hidromeliorācijas fakultātes absolventa Valda Gotlaufa, meita. Vēl, runājot par Andu, gribētu piebilst par īpašo auru, kas ir tādiem studentiem, kuri darbojas tautas mākslā. Viņiem ir sava aizrautība, un viņi saprot, ko nozīmē kolektīvs, nākt vai nenākt uz mēģinājumiem, nākt vai nenākt uz nodarbībām. Tādiem cilvēkiem pozitīvi ceļas arī pašapziņa. Aktuāls ir Andas zinātniski pētnieciskais darbs, kas veltīts organisko sadzīves atkritumu kompostēšanai.
