Lai gan mēs klepu uzskatām par savu ienaidnieku, patiesībā tā ir organisma aizsargreakcija.
Lai gan mēs klepu uzskatām par savu ienaidnieku, patiesībā tā ir organisma aizsargreakcija. Tas neļauj nekam nemanīti ielavīties elpošanas ceļos. Vienkāršākais piemērs ir aizrīšanās, kad uz ļoti nelielu šķidruma daudzumu elpošanas ceļos organisms reaģē ar vētrainu klepu. Līdzīgs klepus mehānisms ir arī tad, kad sākas infekcija elpošanas ceļos – organisms ar klepus palīdzību it kā cenšas nelaist infekciju dziļāk. Tāpat ar klepu organisms cenšas visu nevēlamo, kaitīgo no plaušām dabūt ārā, kad tās ir saslimušas. Klepus var būt signāls, ka ieelpojamais gaiss satur kādu kaitīgu vielu (piemēram, izplūdes gāzu piesārņots gaiss pilsētā) vai konkrētajam cilvēkam nepanesamu vielu (piemēram, astmas slimniekam – ziedputekšņi).
Klepus tāpat kā paaugstināta temperatūra signalizē, ka ar mums kaut kas nav kārtībā, bet tas nekādā gadījumā nav slimības iemesls, tā ir pazīme.
Tāpēc ir ļoti aplami, nenoskaidrojot iemeslu, lietot zāles ar vienu nolūku – neklepot. Bieži tas ir pat kaitīgi – piemēram, nomākt klepu, ja ir bronhīts, pneimonija (plaušu karsonis), kad plaušās sakrājas iekaisuma galaprodukts – krēpas –, no kurām organisms cenšas atbrīvoties klepojot. Nomācot klepu, mēs apgrūtinām un paildzinām slimības gaitu.
Tāpat klepus lēkmes var būt vienīgā bronhiālās astmas izpausme bērnu vecumā. Nepazīstot un ārstējot šādu klepu ar pretklepus sīrupiem, kas nereti ir pat kontrindicēti bronhiālās astmas slimniekiem, jo tie tieši var izraisīt astmas lēkmi, mēs novilcinām laiku un ļaujam slimībai kļūt agresīvākai.
Īpaši uzmanīgiem jābūt ar mazo bērnu (līdz trim gadiem) klepu. Šajā vecumā diezgan bieža slimība ir laringīts (balsenes iekaisums), kas sākas ar rejošu klepu, balss aizsmakumu, kam pievienojas aizdusa (parasti naktī). Ja cenšas klepu nomākt ar kādu pretklepus sīrupu, nekonsultējoties ar ārstu, klepu gan var samazināt, bet slimība ar to ārstēta netiek un aizdusa (slāpšana) iestājas vēl ātrāk un norit straujāk.
Tātad klepus iemesli var būt desmitiem, tāpēc arī ārstēšanas taktika ir dažāda – atkarībā no slimības varbūt vajadzīgs klepu nomākt, varbūt stimulēt, bet varbūt nevajag darīt neko. Tāpēc, ja ir klepus, vispirms jādodas pie ārsta un tad uz aptieku, nevis taisnā ceļā pēc zālēm.
Aelita Plinta, Jelgavas rajona poliklīnikas sertificēta pediatre, tālr.3084004, mob.9277393
