«Svaigpiena iepirkuma cena saimniecībām ir pazemojoši niecīga,» situāciju piena lopkopībā raksturo biedrības «Zemnieku saeima» (ZS) direktore Rita Sīle. Mūsu rajona lauksaimnieki vērtē – strādājot kā zirgi, šo sezonu var pārciest tie, kas nav iedzīvojušies kredītos un pienu un tā produktus tirgo paši.
Izdzīvošanas režīmā – tā par šo laiku saka Līvbērzes pagasta zemniece Sandra Mediņa. Viņai izdevies ganāmpulku ne tikai nesamazināt, bet pat palielināt no 32 govīm pirms pāris gadiem līdz 36 ragainēm tagad. Ziemā būšot jau 42. S.Mediņa teic, ka krīzes pārciešanā ir svarīgas trīs lietas: izkopt ganāmpulka īpašības (rudenī izbrāķētas 14 govis un to vietā nākušas produktīvākas), kāpināt piena kvalitāti un maksimāli samazināt ieguldījumus attīstībā. «Kredītus par mēslu krātuvi un traktoru turpinām maksāt, pagaidām var iztikt. Gadu vēl noteikti izdzīvosim, ja kļūs sliktāk, sāksim kaut govis,» viņa bilst. Nupat līdz 10 santīmiem litrā pazeminātās piena iepirkuma cenas ietekmi izjutīšot tikai jūlijā, kad maksās par jūnijā nodoto produkciju. Vairumam lopkopju iepircēji maksā 7 – 11 santīmus par kilogramu piena, bet lielajiem zemniekiem – pat 16 un vairāk (ar PVN).Apjomi kritušiesPēc piena kooperatīvu vadītāju informācijas, iestājoties vasarai, svaigpiena realizācijas apjomi sarukuši par desmit procentiem. Saimniecības pašlaik vēl masveidā nelikvidējas, taču tradicionālās investīcijas barības sagatavošanā neveic. «Saimniecības plāno likvidēties rudenī,» secina R.Sīle.Pēdējā mēneša laikā top skaidrs, kuras saimniecības mācējušas izmantot tiešās tirdzniecības iespējas. Roku iemēģinājuši daudzi, taču ar dažādām sekmēm. ZS direktore pauž prieku, ka ir grupa saimniecību, kas iztiku spēj nodrošināt ar mājražošanu. Glūdas pagasta lauku attīstības konsultante Ņina Samakara piekrīt: «Labākā situācijā ir tie lopkopji, kas paši sākuši tirgot gan pienu, gan krējumu un biezpienu.» Izdzīvošanas režīmāGlūdas pagastā, pēc Ņ.Samakaras sacītā, palikusi viena liela saimniecība – SIA «Daile agro» fermās ir vairāk par 500 slaucamām govīm. «Stabili turas» arī Aivara Zagorska «Klumpji» ar vairāk nekā 30 raibaļām. Ar ES fondu atbalstu izveidota gan mēslu krātuve, gan piena māja. Arī «Putriņas», apsaimniekojot lielas zemes platības un nesaistoties ar kredītiem, spēj pārdzīvot dižķibeli un turēt 50 gotiņu. Piena dzesētava pie fermas iekārtota arī Glūdas pagasta «Ķebēs», bet saimnieki kļuvuši piesardzīgi un ar plāniem par mēslu transportiera būvniecību un ūdensapgādes sistēmas uzlabošanu nogaida. «Kam nav kredītu, tiem problēmu mazāk,» secina Ņ.Samakara. Viņa zina teikt, ka «Brūveri» ir vienīgā likvidētā saimniecība.Veikalā piens kļūst lētāks R.Sīle uzsver, ka piena cenas veikalu plauktos kritušās, pateicoties tiešās tirdzniecības apjoma kāpumam. Iepirkuma cena praktiski neesot samazinājusies pēdējo divu mēnešu laikā. «Līdz šim pārstrādes uzņēmumi un tirgotāji pievienoja ievērojamu uzcenojumu. Tagad beidzot patērētājs maksā taisnīgu cenu,» saka R.Sīle. Viņa vērtē, ka tiešā tirdzniecība ļauj patērētājiem izvēlēties starp īstu lauku un veikala pienu.
