Par to, ka jelgavnieki iecienījuši dzelzceļa tiltu kā taisnāko ceļu no Pārlielupes depo apkaimes uz pilsētas centru, liecina ne vien abpus tiltam iemītās taciņas. Visu dienu tur vērojami pat desmitiem gājēju, kas bezbailīgi šķērso gan tiltu, gan daudzos sliežu pārus vietās, kur ik pēc brīža nodun kārtējais kravas vai pasažieru vilciens. Lai tilta apkaimē uzlabotu drošību, līdz 1. jūlijam VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) tur plānojis īstenot virkni darbu.
Pašlaik gan par vērienīgajiem drošības uzlabošanas pasākumiem nekas daudz neliecina. Abās tilta pusēs vien paplašinātas nogāzes, bet zem tā upes krastā līdzās lāpstām sasēduši vairāki dzelzceļa strādnieki. Uz pārejas sastaptā LDz darbiniece atzīst, ka darbiem vajadzējis sākties jau maija otrajā pusē. Pārmaiņas tilta darbībā saistītas ar valdības lēmumu piešķirt tam paaugstinātas bīstamības zonas statusu. Tas nozīmē, ka tilts varētu tikt izmantots prettiesiskām darbībām, radot apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai, videi, kā arī dzelzceļa satiksmes drošībai. Pēdējos gados gan nav notikuši negadījumi saistībā ar gājēju pārvietošanos pāri sliedēm tā tuvumā, «Ziņām» apliecina gan dzelzceļa policijas pārvaldes Kurzemes reģionālā iecirkņa priekšnieks Vladislavs Gerkišs, gan SIA «LDz apsardze» Jelgavas filiāles vadītājs Zigmunds Jēgers. Viņš teic, ka darbinieki ir gatavi no 1. jūlija atbilstoši noteikumiem nodrošināt tilta apsardzi visu diennakti. Kustības drošības risinājumi ir viena no galvenajām LDz prioritātēm, skaidro uzņēmuma Sabiedrisko attiecību daļas pārstāve Antra Birzule. Viņa sola, ka uz tilta tiks uzlabots un papildināts apgaismojums, uzstādītas videonovērošanas un apziņošanas sistēmas. «Darbi nav iekavējušies, tie rit saskaņā ar grafiku,» uzsver A.Birzule.Kāda depo apkaimes iedzīvotāja vēstulē «Ziņām» pauž bažas, vai arī turpmāk tilts būs pieejams gājējiem. «Kopš uzcelšanas uz viena no tiltiem vienmēr bijusi arī speciāla tikai gājējiem domāta atsevišķa eja. Tā kā sabiedriskais transports mūsu mikrorajonā no rītiem iegriežas stipri vēlu, dienas vidū ar lieliem pārtraukumiem un tam ir salīdzinoši mazāks reisu skaits nekā citos maršrutos, ļoti daudzi – gan uz dzelzceļa strādājošie, gan vietējie iedzīvotāji – izmanto šo pāreju,» stāsta jelgavniece. Viņa to izskaidro arī ar to, ka diennakts tumšajās stundās un ziemā pārvietoties pa Prohorova ielu esot pilnīgi neiespējami un pat bīstami. «Tai nav ne apgaismojuma, ne ietves, un gājējiem nākas iet pa ielas braucamo daļu, kura bieži vien sniegotā ziemā ir tikai dažus metrus plata. Pārvietoties pa šo ielu ir daudz bīstamāk nekā gar sliežu ceļiem un pāri dzelzceļa tiltam,» secina iedzīvotāja. Tomēr LDz pārstāve kliedē «Ziņu» lasītājas bažas: «Gājēju pārēja pāri tiltam tiks saglabāta. Vienīgais ierobežojums būs tāds, ka uz pārejas varēs tikt vien pa speciāli izveidotu celiņu, nevis tā, kā bija agrāk, – no jebkuras puses.»
