Piektdien Jelgavas pils aulā notika nacionāla mēroga konference «Lauksaimniecības loma lauku attīstībā», kurā piedalījās ap 250 pārstāvju no nevalstiskajām organizācijām, Zemkopības un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijām un zinātnes centriem. Viņu vidū bija arī Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Roberts Ķīlis. «Nav tā, kaut kur pasaulē eksistē lauku attīstības plāniņš, bet es jums par to nestāstītu. Šie jautājumi ir diskusiju objekts,» konferencē, iztirzājot vairākus lauku dzīves aspektus, teica profesors R.Ķīlis. Konferences gaitā viņa runa bija viena no spilgtākajām, tā izpelnījās ne tikai aplausus, bet arī dziļdomīgus smieklus. Pēc R.Ķīļa atziņām, tāda profesija kā lauksaimnieks tālākā perspektīvā varētu arī nebūt. Tā vietu aizņemtu sistēmu analītiķis, kas datorā vēros, kādu informāciju dod zemē saspraustie sensori, un kas uzmanīs, kā, lauku apstrādājot, darbojas roboti. «Pie mums tas šķiet kā zinātniskā fantastika, taču Nīderlandē šāda lauksaimnieciskā ražošana jau attīstās pilnā sparā. Ekonomiskā aktivitāte ar spiedienu uz ražošanas intensitāti nozīmē to, ka laukos cilvēku būs mazāk,» piebilda profesors. Runājot par tradicionālās lauku vides vērtībām, kāds skandināvu kolēģis R.Ķīlim esot teicis: «Pēc desmit gadiem jūs par dārgu naudu pārdosiet lauku mājas ar raksturojumu: telefonam nav zonas, sausā tualete, ūdens no akas, līdz tuvākajiem kaimiņiem trīs kilometri, apkārt mežs.» Profesors atzīst, ka mājas minētās īpašības mākslīgi radīt būtu ļoti dārgi. Tādēļ sava taisnība skandināviem varētu būt. Pēc Ķīļa atzinuma, latviešiem raksturīgajās viensētās nākotnē , iespējams, dzīvos tikai bagāti cilvēki, kas var atļauties katru dienu nebūt darbā. Zināmā mērā dzīvi viensētā sekmētu arī internets un citi modernie komunikācijas līdzekļi. Saldus rajona Gaiķu pagasta «Veclejnieku» saimnieks Tālivaldis Kalva teica, ka, viņaprāt, laukos bez cilvēkiem attīstība nav iedomājama. Šajā ziņā profesora R.Ķīļa izvirzītās nākotnes vīzijas zināmā mērā rada bīstamu noskaņojumu. Jau tagad Saldus rajonā ievērojama daļa lauksaimniecībā apstrādājamās zemes stāv atmatā un aizaug, jo jaunie cilvēki, saklausījušies autoritāšu viedokļus par to, ka lauku dzīvei nav perspektīvas, aiziet uz pilsētām.
